Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis aicina 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošināt arī aprūpes slimnīcās.
Šādu priekšlikumu un veiktos aprēķinus par to, cik līdzekļu šo slimnīcu uzturēšanai būtu nepieciešams, Apinis nosūtījis Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai (TP), Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP), finanšu ministram Einaram Repšem (JL), Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim, kā arī vairākiem Saeimas deputātiem.
Apinis skaidro, ka piedāvājums skar 20 slimnīcas – līdzšinējās lokālās slimnīcas, kas tiek pārvērstas par aprūpes iestādēm, kā arī daļu no tām slimnīcām, kas iesaistījušās apvienībās, un šogad slēgtās lokālās slimnīcas Ērgļos, Smiltenē, Līvānos, Priekulē, Kārsavā, Viļānos.
“Latvijas lauku slimnīcās būtu lietderīgi atstāt stabilas, ar tāmes finansējumu nodrošinātas uzņemšanas nodaļas, vismaz vienu klīnisku nodaļu ar intensīvās terapijas iespējām, kas darbotos diennakts režīmā,” skaidro Apinis.
Šādai nodaļai būtu jābūt no 20 līdz 40 gultām. No valsts budžeta tam būtu nepieciešami 15 latu par gultasdienu. Vidēji rēķinot, Apinis uzskata, ka mēnesī visām 20 slimnīcām būtu nepieciešami 270 000 latu jeb 1,8 miljoni latu līdz gada beigām, ņemot vērā to, ka pacienta līdzmaksājums ir 12 lati.
Uzņemšanas nodaļa ar diennakts ārsta darba nodrošinājumu, laboratoriju, rentgenu vidēji visās 20 slimnīcās izmaksātu 100 000 latu mēnesī jeb 400 000 latu šogad.
Pēc Apiņa domām, tas ir nepilns 1% no Latvijas veselības budžeta otrajam pusgadam, taču ar šādu rīcību Veselības ministrija samazinātu sociālo spriedzi, kā arī ļautu glābt tādus slimniekus kā šonedēļ notikušais gadījums Aizkrauklē.
Viņš stāsta, ka 60%-80% pacientu, kas tiek atvesti ar ātro palīdzību, slimnīcā nepaliek, bet tiem tiek sniegta palīdzība. Citiem slimniekiem vajadzīga relatīvi īslaicīga uzturēšanās slimnīcā, piemēram, pēc sirds sāpju vai aritmijas kupēšanas slimniekam būtu viena diennakts jāpavada ārsta uzraudzībā. Tam visatbilstošākā būtu relatīvi tuvumā esoša stacionāra ārstniecības iestāde. Šādā veidā ievērojami var samazināt braukšanas un vešanas izdevumus, vieglāk organizēt pacientu plūsmu, jo nebūtu “jādzenā” neatliekamās medicīnas mašīna bezgala tālu.
Ārstu biedrības prezidentam šķiet, ka Veselības ministrija mazo slimnīcu pilnīgu slēgšanu un neatliekamās palīdzības neparedzēšanu rada tikai tādēļ, lai politiski pierādītu partijas “Jaunais laiks” neveiksmīgo valdīšanu un pamatotu milzīgos ieguldījumus ātrās un neatliekamās palīdzības autotransporta iegādē.
