Tas vilnis jau ir sācis velties. Ar to es domāju Saeimas vēlēšanas. Šķiet, vēl nesen iztukšojām pastkastītes no materiāliem, kas slavināja iespējamos novadu domniekus, kad jau varēsim gaidīt nākamos papīru plūdus. Pirmais atklātais signāls bija triju partiju — “Jaunā laika”, Pilsoniskās savienības un partijas “Sabiedrība citai politikai” — apvienošanās ar oficiālu paziņojumu: sākam gatavoties Saeimas vēlēšanām. Tās notiks visai drīz — pēc gada, 2010. gada oktobrī.
Pirmā “bezdelīga”, proti, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, atlidojusi arī uz mūsu pusi. Par to varat lasīt šīsdienas laikraksta trešajā lappusē. Nav šaubu, mākslas zinātniecei un diplomātei, kurai nu jādarbojas lauku komitejā, vismaz jāredz, kādi tad tie lauki īsti ir… Pie reizes var arī partijas “spalvas” uzspodrināt. Skaidrs, ka nākamajās parlamenta vēlēšanās nebūs viegli nevienai no vecajām partijām — ne Tautas partijai, kura Latviju noveda līdz bankrota robežai, ne “Jaunajam laikam” un pārējām kopveidojuma partijām, kurām “jāizstrebj” iepriekšējo varasvīru un arī pašu sastrādātais un jānoliek galva pa sabiedrības niknuma pilnajam cirtienam. Toties lielākas iespējas jauniem politiskajiem spēkiem, kuri noteikti radīsies.
Uz ko var cerēt, piemēram, Tautas partija, kura pilnībā zaudējusi tautas uzticību un kurai pat nav pietiekami daudz autoritāšu, ko likt sarakstu galvgalī? Tikai uz atgriešanos pie vecās sistēmas, kad daži sabiedrībā mīlēti un populāri cilvēki “ievilka” Saeimā visu partiju. Tāpēc nepārsteidz nesenais Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna paziņojums, ka nepieciešams mainīt Saeimas vēlēšanu likumu, lai partijas visos vēlēšanu apgabalos varētu iesniegt vienu un to pašu sarakstu. Tas nekas, ka tikai pirms dažiem mēnešiem Saeima mainīja tās vēlēšanu likumu, atceļot tā dēvēto “lokomotīvju principu”. Laikam jau nav Tautas partijai vairs tādu vilcējspēku, par kuriem mēs atdotu savu balsi. Ja nu vienīgi nenotiek kā Aizkrauklē un Koknesē, kur iedzīvotāji “oranžos” necieš ne acu galā, bet balso par šo partiju tik un tā, jo — to pārstāv labi zināmi cilvēki, kas pierādījuši savu prasmi vadīt, darīt un gādāt.
Manā e-pastā katru dienu “iekrīt” arvien vairāk politisko partiju paziņojumu. Protams, ar pretinieku paveiktā vai nepaveiktā nosodījumu, atbalstu tautas protesta akcijām, kas celtu atbalstošās partijas reitingu, utt. Jo tas ir labākais veids, kā “iezāģēt” konkurentam. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis vakar “900 sekundēs” teica, ka mūsu dzīve neuzlabosies tikmēr, kamēr partijas viena otras rīcībā meklēs tikai slikto, lai tikai pašas izskatītos labākas. Tā varētu būt.
