Man aizvadītā nedēļa bija kā radīta ražas novākšanai. Laiks bija tik labvēlīgs, ka varēju gan kult labību, gan norakt kartupeļus. Iepriecinoši, ka raža ir laba.
Savās dzirnavās maļu arī miltus. Par tehnikas trūkumu pagaidām sūdzēties nevaru. Ir mazs Dānijā nopirkts kombains, arī kartupeļu rakšana ir mehanizēta. Graudu kombains ir unikāls, es pats pirms vairākiem gadiem ar to atbraucu no Klaipēdas. Divarpus dienās biju mājās — tieši savā vārdadienā. Šo kombainu ļoti uzmanu, ja salūzīs, saremontēt nevarēs, jo rezerves detaļas tam patlaban sameklēt ir neiespējami. Taču tas ir tik labs, ka pat nezāles savāc atsevišķā maisā, lai nākamajā gadā tās nesadīgtu.
Kombainu taupot, to izmantoju tikai savā saimniecībā. Diemžēl nevaru kulšanā palīdzēt tiem zemniekiem, kuriem sava graudu novācamā kombaina nav, jo savējo uzskatu par muzeja variantu…
Lai apsaimniekotu 60 hektāru “Juču” platību, no tiem tikai 20 ir aramzemes, un aprūpētu dažas govis un citus mājlopus, pārstrādāties nevar, taču arī nokavēt neko nedrīkst. Manas saimniekošanas metodes ir paša pārbaudītas. Ievēroju augu seku, bet pienu jau gadiem pats likumā noteiktajā kārtībā pārdodu Pļaviņu iedzīvotājiem, kuri par to priecājas, un arī man tas ir izdevīgi. Aizbraucu pie daudzdzīvokļu mājām, uz soliņa jau salikti trauki. Klienti zināmi, un abām pusēm ir labi. Līdz šim gadā spēju realizēt 18 tonnu piena. Viss ir likumīgi, ar kvītīm un pārskatiem. Pirms dažiem gadiem kvītīs bija pat klienta personas kods jāraksta. Tas bija pavisam aplami, tagad, par laimi, tā vairs nav.
Daudz laika jāvelta arī Pļaviņu novada domes deputāta pienākumu veikšanai. Līdz šim biju Aiviekstes pagasta deputāts, un nu novada domē pārstāvu aiviekstiešus. Ceturtdien notika kārtēja domes sēde. Esmu finanšu, kā arī sociālajā, kultūras un sporta komitejā. Domes komiteju sēdes notiek bieži, jo viss jāsāk no jauna, un mēs vēl tik daudz ko nezinām. Visgrūtāk ir ar algu noteikšanu deputātiem un pašvaldību iestāžu darbiniekiem — tā ir kā rakstīšana ar dakšām debesīs… Mēs abi ar Mihailu Hohlovu domē strādājam bez maksas, jo esam pensionāri.
Izskatāmo jautājumu ir daudz — gan par bērnudārziem un skolām, gan sporta dzīvi un maznodrošināto atbalstīšanu. Sēdes parasti ilgst vairākas stundas, jo visā jāiedziļinās līdz pamatiem. Skolas novadā saglabājas, tikai Odzienas pamatskola kļūst par Pļaviņu vidusskolas filiāli. Pieņemts lēmums arī par halles piebūvi šai skolai. Vai tas būs pareizs, rādīs laiks. Naudas vietalviešiem ir par maz gan “Arkādiju” atjaunošanai, gan halles celtniecībai. Sporta būvēm tomēr lielākas perspektīvas, lai arī tās nebūtu pagasta centrā. Daudziem taču ir automašīnas. Lai arī teic, ka krīzes dēļ auto grūti uzturēt, tomēr to ir ļoti daudz. Par to vislabāk var spriest kapusvētkos, uz kuriem cilvēki sabrauc no malu malām, un auto rindas ceļmalās ir ļoti garas.
Ar gandarījumu apkopoju Pļaviņu novada rīkoto pļaušanas sacensību rezultātus, kas šādā veidā notika pirmo reizi. Parasti pļāvām Aiviekstes pagastā, un tad uzvarētāji savu prasmi demonstrēja valsts mēroga sacensībās. Šogad saistībā ar krīzi lielās pļāvēju sacensības nenotiks. Pļaviņieši var lepoties, ka pie mums tās tomēr notika. Atsaucība bija liela — 30 dalībnieku, viņu vidū deviņas sievietes. Mans mazdēls Krists kļuva par novada čempionu zēnu grupā. Domāju, ka novadā šīs sacensības tradicionāli turpināsies arī nākotnē.
Cilvēki ir dažādi visās jomās. Kliedzam — krīze, krīze! Tajā pašā laikā, kad jāsameklē kartupeļu racēji un es solu maisu kartupeļu par dienu, talciniekus ir grūti sarunāt. Tikpat nesaprotamas Latvijā ir daudzas parādības. Kaut vai politiskie notikumi un nodokļu sistēma. Bagātniekiem, Baltezera pilīs dzīvojot, daudzi nodokļi paliek nesamaksāti. Nu kur ir problēma? Es nesaprotu, kāpēc, piemēram, bankrotē kāds bagātnieks, taču viņam ir divi džipi, villa, zeme un citi īpašumi. Nu kāds bankrots? Valstī krīzes nebūs, ja nodokļus iekasēs no visiem, kuri spēj samaksāt pat ļoti lielas summas, taču bezkaunīgi to nedara. Arī zemniekiem par daudz ko jāpadomā. Kad viņi brauca uz Rīgu streikot ar saviem lielajiem ārzemju traktoriem, vai es ar savu mazo padomju laika traktoriņu varēju tajā kolonnā tikt? Nē, taču! Kuri ir lielākie bļāvēji? Tie, kuriem jau visa kā diezgan, bet mazajiem jāiztiek un jāstrādā bez klaigāšanas. Daži mani ir jautājuši — vai krīze mani neizputinās? Es atbildu, ka krīze nevar manā augstajā no senčiem mantotajā un iekoptajā “Juču” kalnā uzkāpt, tā pagājusi garām pa lejas ceļu…
Krīze liela, taču nav neviena vainīgā. Neviens valsts līdzekļu izšķērdētājs nav tiesāts. Nu par Lembergu liela ažiotāža. Ja visi “grēkāži” būtu tādi kā viņš, kurš vismaz savu pilsētu sakopis, tad vēl nebūtu ko daudz klaigāt. Mums nav ne plūdu, ne kara un pat neražas nav, tomēr — mazo Latviju skārusi vislielākā krīze! Un esam pie tukšas siles! Paprasīsim Kalvītim, vai viņš atzīst kaut kur savu vainu vai nepareizu rīcību valsts pārvaldē? Nē, taču! Vai Ivars Godmanis nav vainojams par krāsaino metālu izlaupīšanu? Kas atbildēs par “Parex” bankas afērām? Visur pirmajā vietā personīgās intereses, par valsti gan valdošie vīri nedomā.
Tādēļ Rīgā jau citi vēji pūš. Kas Ušakovu domē ievēlēja? Vēl nesen, ja kas slikts notika, vainoja krievus, taču tagad viņiem blakus nostājušies arī latvieši. Labējās partijas ir tik nesaticīgas, un katrai ir tikai savas ambīcijas. Šķiet, beidzot tās sāk saprast savas kļūdas, tāpēc pagājušajā nedēļā trīs no tām vienojās sadarboties. Būs mācījušās no kreisajiem opozicionāriem, kuri saliedējušies tagad valda Rīgas domē. Sestdien notika Tautas partijas saiets, kurš bija veltīts Latvijas ekonomikas glābšanai. Tautas partija varbūt zina, kā valsti izdabūt no tā grāvja, kurā pati to kā sagrabējušu traktoru “iestūrējusi”. Jācer, ka pensionāriem valsts no bankrota vairs nebūs jāglābj. Nepatīkama ir neziņa — diezin vai Eiropa prasa, lai valsts nabadzīgākie cilvēki kļūst vēl trūcīgāki. Pensija taču nav alga, tas ir katra cilvēka īpašums, kas mūža garumā nopelnīts.
