Un atkal par vīriešiem!
* Par kvēlu frāžu lakonismu: “Ak, Dievs, kurš man uzsūtījis šo muļķi?”
* Par konstruktīvu sarunu: “Taisnība ir man, jo es esmu vīrietis. Un punkts.”
* Par smalkiem mājieniem: “Tu šajā kažokā izskaties pēc govs. Mājlopus man nevajag!”
* Par rīta kafiju, ko izlej uz spilvena: “Dārgā, bet es taču to atnesu!”
* Par retajiem brīžiem restorānā: “Sveču gaismā tu izskaties tīri labi, vajadzēs arī mājās izskrūvēt spuldzītes.”
* Par maigiem pieskārieniem vannasistabā: “Es, dārgumiņ, esmu jau noskuvies, nāc ātrāk, kamēr neesmu apģērbies!”
* Par vēlajiem telefona zvaniem: “Es ar draugiem vēl drusku iedzeršu aliņu, paskaties kādu “porņuku”!”
* Par negaidīti pasniegtu puķupušķi: “Mīļā, ir 8. marts, bet man nav tīru zeķu.”
* Par laimi seksā pēc divu mēnešu kopdzīves: “Šodien guļam! Tu augšā! Man slinkums pagriezties!”
Mēs mīlam vīriešus tāpēc, ka esam sievietes. Un sievietes, kā zināms, ir muļķes…
