Latvijas tirgotāju asociācija iecerējusi realizēt projektu “Amberline”. Sadarbībā ar Latvijas un Neatkarīgo valstu savienībā (NVS) ietilpstošo valstu uzņēmējiem veidot veikalus jau esošajos kaimiņvalstu tirdzniecības tīklos. Tādējādi iecerēts realizēt produkciju no aptuveni 50 vietējiem ražotājiem. Mērķis ir pilsētas ar iedzīvotāju skaitu ap vienu miljonu. Ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā, Azerbaidžānā, Kazahstānā.
Kopumā NVS valstīs tādu pilsētu ir vairāk kā simts. Vismaz 20 no tām šādu veikalu atvērt būtu pavisam reāli. No Latvijas uzņēmējiem viena veikala atvēršanai dalības maksa ir 50 000 latu. Vēlmi piedalīties jau izteicis kāds uzņēmējs no Daugavpils. Jo vairāk gribētāju sadarboties, jo mazāka dalības maksa katram atsevišķi. Risks salīdzinoši mazs, iespējamais ieguvums — pastāvīgs noieta tirgus, liels potenciālo pircēju skaits. Šobrīd, kad daļa Latvijas pircēju atstāti bez pastāvīgiem iztikas līdzekļiem, šāda iespēja būtu jāizmanto. Ieguvēji būtu ne tikai uzņēmēji, bet arī valsts kopumā. Ja šo “Amberlain” projektu nevar nosaukt par ekonomikas sildīšanu, ko tad par tādu var nosaukt?
Jau šobrīd, projektam esot sākuma stadijā, daži uzņēmēji izteikuši skepsi par tā dzīvotspēju. Tiem, kuri jau tagad piegādā savus ražojumus NVS tirgum, tā būšot nevajadzīga konkurence. Ilgtermiņa eksports uz Krieviju vai kādu citu NVS valsti ir ļoti smags un sarežģīts darbs. Citi uzskata, ka ar nostaļģisku padomju sentimentu Austrumu tirgū sen vairs konkurēt nevar, mūsdienu eksporta tirgos jākonkurē ar produkta kvalitāti un cenu.
Vai atkal katrs vilksim segu uz savu pusi un nedomāsim par kopējo labumu? Brīdī, kad ko tādu realizēs brāļi lietuvieši, varēsim tik ar skaudību un nopēlumu aizbildināties, ka viņi jau var, bet mums taču neiznāks.
Vai kārtējo reizi jāsecina, ka mēs, latvieši, tādi nūģi vien esam un gaužamies, ka slikti iet, bet neko mainīt arī negribam.
Jautājums arī Latvijas valdībai — varbūt šādu ekonomikas sildīšanas pasākumu būtu vērts atbalstīt no tās naudas, kuru saņēmām no Valūta fonda? Tērēt to tikai sociālajiem pabalstiem būtu neprāts. Prātīgs uzņēmējs naudu iegulda lietās, kuras dod vēl vairāk naudas. Vai arī valstij nevajadzētu investēt aizņemto naudu biznesā, kurš dod augļus?
