Šīgada otrajā ceturksnī valstī bija 43 400 cilvēku, kas apgalvoja, ka zaudējuši cerības atrast darbu — liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apzināšanas rezultāti.
Pērn šādu cilvēku valstī bija gandrīz uz pusi mazāk — 26 600.
Šīgada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar atbilstošu periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,6%.
Kopumā valstī nodarbināti 999 300 cilvēku jeb 55,9% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,2% no viņiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar atbilstošu iepriekšējā gada periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu — attiecīgi 51,6% un 48,4%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ aptaujas laikā respondenti norādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei — 51,5% — iedzīvotāju nosauktajā vecuma grupā būtiskākā bija darba samaksa.
Apzināšanas rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijā bija 199 700 darba meklētāju jeb 16,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76 500 cilvēku un viņu īpatsvars bija 6,3%, gan ar 2009. gada pirmo ceturksni.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu, veidojot 19,9% un 13,4%. Gandrīz ceturtā daļa no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji, viņu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes jeb par 27 700.
Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009. gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar pieredzi bija 182 200 jeb 91,2% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs bija attiecīgi 65 400 un 85,6%.
Ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, — viņi ir ekonomiski neaktīvi. 2009. gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 587 400 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, viņu skaits ir palielinājies par 1,7%.
Šīgada otrajā ceturksnī gandrīz divas piektdaļas jeb 38,9% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais bija skolēns vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, katrs vienpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku vai mājsaimnieci.
