Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis, ka dome nepiešķirs naudu Latvijas armijas pirmā komandiera Oskara Kalpaka pieminekļa kopšanai Rīgā. Pieminekli Kalpakam atklāja 2006. gada 22. jūnijā Varoņu dienā. Tauta šim piemineklim saziedoja 153 460 latu, un šo akciju organizēja Kalpaka pieminekļa fonds, kuru vadīja tagadējais Rīgas domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Nils Ušakovs, atzīstot Kapaka pieminekli par nenozīmīgu, šovasar nolēmis no domes rezerves fonda 2067 latus piešķirt dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekļa montāžai un tā apkārtnes labiekārtošanai
Par šādu Rīgas mēra attieksmi un domes valdošās koalīcijas cinismu, vēršoties pret Latvijas patriota Oskara Kaplaka piemiņu, ļoti sašutuši Rīgas domes labējo partiju deputāti. Viņi atgādina, ka tautas balsojumā savulaik Kalpaks tika atzīts par septīto populārāko personību Latvijas vēsturē.
Protams, Aleksandru Puškinu pazīst vai visā pasaulē, arī Latvijā viņa darbus lasa un lasīs, taču dzejnieks nekad neaizēnos tādu Latvijas patriotisma simbolu, kāds ir Oskars Kalpaks. Viņš par Latvijas brīvību atdeva dzīvību. No armijas komandiera varonību un drosmi mācās paaudžu paaudzes.
Pagājušajā gadsimtā Latvijai pārbrāzās divi pasaules kari, katrā apdzīvotā vietā atstājot brīvības cīnītāju un okupantu atdusas vietas un pieminekļus. Šīs vietas neieauga zālē, tās sakopa vietējie iedzīvotāji. Arī Aizkraukles pusē, piemēram, Jaunjelgavā un Daudzesē, ir saglabāti un sakopti gan brīvības cīnītāju, gan padomju karavīru kapi un pieminekļi. Vācu armijas kritušo kapus aprūpē īpaša organizācija no Vācijas.
Kad sākās politiski represēto reabilitācijas laiks, akmeņus viņu piemiņai atklāja Daudzesē, Aizkraukles pagastā, Bebros, Vietalvā, Skrīveros un citur. Tos kopj vietējie ļaudis. Domāju, ka arī Rīgā būs cilvēki un organizācijas, kuras sakārtos gan Oskara Kalpaka, gan citus pieminekļus, ko Nila Ušakova un Aināra Šlesera vadītā dome atzīs par “maznozīmīgiem”. Acīmredzot Ušakova kungam nedaudz sajucis, kur viņš ir domes vadītājs — Latvijā vai Krievijā…
