Presē, televīzijā, radio lasām, redzam un dzirdam, ka aizvien vairāk cilvēku gatavi pamest Latviju, lai citās zemēs strādātu vaiga sviedros un varētu uzturēt dzimtenē palikušo ģimeni. Krīze skārusi visas pasaules valstis, bezdarbs pieaug, un vakantās darba vietas ārzemēs parasti nav tās iekārojamākās. Dažviet pat ir tik grūti, ka cerētās peļņas vietā jāsagrabina nauda biļetei atpakaļceļam.
Labs darbs ārzemēs — laimīgā loze loterijā
Iebraucējiem paliek smagākie darbi
Sākumam pustūkstotis
Teju visos reģionālajos laikrakstos, arī “Staburagā”, lasāms SIA “Regus” sludinājums par darba piedāvājumu Anglijā. Sazinoties ar SIA “Regus”, darbiniece stāsta, ka vispirms jāizpilda anketa, pēc kuras vadoties firmas darbinieki izveido CV angļu valodā un nosūta potenciālajam darba devējam. Par šo pakalpojumu jāmaksā 15 latu. No visiem nosūtītajiem CV darba devējs izvēlas tīkamāko un piemērotāko. Darba meklētājam par dokumentu noformēšanu jāšķiras no Ls 300 un aptuveni Ls 100 jāsamaksā par aviobiļeti. Anglijā vajadzīga nauda pirmās nedēļas izdevumiem, tātad sākumam nepieciešams ap 500 latu. Protams, lai nokārtotu dokumentus, 300 latu nevajag, jo LR pases īpašniekiem darba atļauja nav vajadzīga, tikai jāreģistrējas, un tas maksā krietni mazāk par Ls 100. Pārējā nauda paliek firmai kā maksa par pakalpojumu.
Firma sameklē arī dzīvesvietu — izmaksu par mitekli katru nedēļu iekasē no algas. Kad iesniegums uzrakstīts, atliek vien gaidīt zvanu un darba piedāvājumu. Pieredze ir dažāda — gan veiksmīgāka, gan ne tik veiksmīga.
Vienam veicas, citam ne
SIA “Regus” pakalpojumus izmantoja pļaviņietis Jānis (30). “Strādāju būvmateriālu veikalā, bet bizness “negāja”, sapratu, ka darbu zaudēšu, un kā labāko risinājumu izvēlējos doties peļņā uz ārzemēm. Aizbraucu uz SIA “Regus” filiāli Rīgā, izpildīju nepieciešamos dokumentus, samaksāju 15 latu, un firmas darbiniece solīja, ka aptuveni mēneša laikā varētu atrast piemērotu darbu. Taču pagāja četri mēneši, kamēr sagaidīju zvanu ar piedāvājumu jau nākamjā dienā doties strādāt. Tā kā darbu jau biju zaudējis, naudu — Ls 400 — tik īsā laikā sadabūt nevarēju, tāpēc atteicos. Turpmāko mēnešu laikā no firmas pāris reižu zvanīja un jautāja, vai man ir vadītāja apliecība, kādas ir angļu valodas zināšanas — visu šo informāciju taču biju ierakstījis anketā! Bija arī šāda situācija — pēcpusdienā zvans, ka nākamajā rītā jābrauc uz Lietuvu, kur notiek darba pārrunas ar Anglijas firmas pārstāvjiem. Nu kādas pārrunas, ja anketā skaidri un gaiši biju norādījis, ka šajā svešvalodā man ir tikai pamatzināšanas! Nu jau pagājis gads, ar firmu noslēgtais līgums vairs nav spēkā.”
Aijas (45) pieredze ir pozitīvāka — ar iepriekš nosauktās firmas starpniecību viņa ieguvusi darbu rūpnīcā — līmē etiķetes. “Ar darbu un algu esmu apmierināta,” atzīst Aija. “Vasarā pie manis atbrauca meita, arī pastrādāja rūpnīcā un nopelnīja gan apģērbam, gan skolai. Esmu te gadu un atpakaļ uz Latviju nebraukšu. Man šķiet, ka atrast labu darbu — tā ir kā laimes spēle vai loterija — vienam veicas, citam ne”.
Gaidīs labākus laikus
Mazkvalificētiem darbiniekiem no trešās pasaules valstīm piedāvā mazāk apmaksātos, smagos darbus, ko nevēlas strādāt vietējie. Darbs fabrikās parasti ir fiziski smags un sievietēm nepiemērots, taču darba devējus tas īpaši neinteresē. Arī sezonas darbi — ogu, dārzeņu novākšana — ir smagi.
Māris (23) pērn devās uz Angliju novākt zemenes. Firmā, kas puisi iekārtoja darbā, brīdināja, ka darbs būs smags, taču viņš pat iedomāties nevarēja, ka būs tik grūti. Māris neizturēja un pēc divām dienām atgriezās Latvijā. “Bija nepatīkami, jo naudu atpakaļceļam man atsūtīja māte,” stāsta Māris. “Mēneša laikā atradu darbu Latvijā, lai gan alga mani neapmierina, tomēr otrreiz laimi meklēt nedošos, gaidīšu labākus laikus tepat Latvijā.”
Mēnešalga nedēļā
Aprīļa sākumā uz Īriju devās mana paziņa Ilze, kura Latvijā bija angļu valodas skolotāja. Dublinā Ilzei dzīvo draudzene, kura solīja izkārtot darbu un sākumā nodrošināt dzīvokli. “Aizbraucu laikā, kad daudzi iebraucēji zaudēja darbu, domāju, ka nekas neiznāks un vajadzēs atgriezties Latvijā,” atceras Ilze. “Draudzene uzkopj mājas, samaksa nav slikta — 10 līdz 14 eiro par stundu, nedēļā var nopelnīt vienu Latvijas mēnešalgu. Māju saimnieki, pie kuriem viņa strādā, ieteica mani saviem paziņām, no malas tikt šādā darbā nav tik vienkārši, jābūt rekomendācijai. Sākumā strādāju pāris stundu nedēļā, ar laiku izveidojās arvien lielāks klientu loks, līdz beidzot man bija pilna slodze, tādēļ arī labs atalgojums.” Ilze teic, ka saimnieku attieksme ir dažāda — gan laipna, gan augstprātīga.
Var meklēt bez starpniekiem
Ja ir uzņēmība, drosme un gribasspēks, darbu ārzemēs var atrast saviem spēkiem. Pirmais priekšnoteikums ir valodas prasme. Lai arī ir firmas, kas piedāvā darbu, neprasot valodas zināšanas, tomēr tās ir nepieciešamas, kaut sarunvalodas līmenī. Darba sludinājumi jāmeklē izvēlētās valsts interneta portālos, jāsūta CV un jāgaida atbildes. Izglītību apkalpojošajā sfērā parasti neņem vērā, svarīgākais ir pieredze un laba rekomendācija. Istabiņu var noīrēt diezgan ātri un neilgam laikam. Meklējot darbu Anglijā, pirms atrod pastāvīgu mītnes vietu, var apmesties “Daugavas Vanagu” namā Londonā, turklāt tas nav īpaši dārgi. Ja ir vēlme un nebaida grūtības, var mēģināt arī tā.
Uzziņa.
Viens no darba meklētāju populārākajiem galamērķiem ir Anglija. Pēc statistikas datiem, bezdarbs Anglijā ir augstākais pēdējo gadu laikā. Ja var ticēt skaitļiem, bezdarbnieki ir apmēram 2 miljoni no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
No 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 3. jūnijam Lielbritānijā bija ieradušies 656 tūkstoši viesstrādnieku no astoņām Austrumeiropas valstīm, galvenokārt no Polijas (ap 65% no kopējā skaita) un Lietuvas (17%). Latvieši Lielbritānijā oficiāli ir ceturtā lielākā ieceļotāju no Austrumeiropas kopiena. Vairākums ieceļotāju no Austrumeiropas, ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem.
