Aizvadītā darba nedēļa Konsultāciju pakalpojumu centrā (KPC) bija rosīga. Veicām arī meža inventarizāciju — stigojām, dastojām. Aizkraukles nodaļa līdz šim nepiedāvāja meža taksācijas pakalpojumus, bet tagad tādi ir, un cilvēki tos izmanto. Nule reorganizēja Ogres rajona KPC nodaļu, darbiniekus neatlaida, bet norīkoja uz citām nodaļām.
Tādējādi arī mūsu nodaļā nu ir jauna darbiniece, kura pirms tam strādāja Ogrē. Aizvadītajā nedēļā nokomplektējām meža īpašnieku grupu bezmaksas kursiem. Cilvēki tajos apgūs gan teoriju, gan praktisi varēs daudz uzzināt par meža kopšanu, atjaunošanu un citas meža apsaimniekošanā svarīgas lietas. Tie, kuri beigs kursus iegūs sertifikātu. Meža īpašnieki mācībām piesakās arī tāpēc, lai gūtu zināšanas par projektu veidošanu Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieguvei. Ja meža īpašnieki paši projektus neraksta, vismaz uzzinās, kur vērsties pēc padoma.
Meža īpašnieki Latvijā ir dažādi. Pietiekami izglītoti meža apsaimniekošanā pārsvarā ir bijušie meža nozares darbinieki — cilvēki, kuriem ir pieredze vai arī atbilstoša izglītība. Daudzi domā, ka mežs pēc mākslīgas vai dabiskas atjaunošanas nav jākopj. Nocērt un neliekas ne zinis, līdz sākas sankcijas no Valsts meža dienesta puses.
Vēl nav norimusi trauksme par slimnīcu slēgšanu. Mediķi papildina bezdarbnieku rindas, domāju, daudzi medicīnas nozares darbinieki varētu doties prom no Latvijas. Pērn Aizkraukles slimnīcā notika vērienīgi remontdarbi, iegādājās arī dārgas un modernas iekārtas, bet, izrādās, viss velti. Pat no rajona tālākajiem pagastiem Aizkraukles slimnīcā nebija vienkārši nokļūt, bet tagad situācija ir vēl smagāka — tiec nu uz Jēkabpili vai Ogri, finansiāli tas “iegriezīs pamatīgu robu”. Visgrūtāk, protams, būs veciem cilvēkiem, hroniskiem slimniekiem un bērniem. Un atkal cietīs sociāli visneaizsargātākā cilvēku grupa.
Patlaban cilvēki pilnā sparā ievāc meža veltes, taču tagad ir noteikums, ja ogas un sēnes lasa un pārdod uzpircējam, jāmaksā nodoklis. Šādi naudu pelna nabadzīgākie iedzīvotāji, un valdība atkal “iezāģē” viņiem. Acīmredzot valdības vīri ir aprēķinājuši lielos meža ogu un sēņu pārdošanas apjomus un secinājuši, ka arī tā ir iespēja iegūt līdzekļus valsts kasei. Nespēju gan iedomāties, kā to varēs kontrolēt. Manuprāt, jāorganizē stingra un strikta uzraudzība, bet cilvēki tāpat izdomās, kā šo likumu apiet ar līkumu. Ja vēl uzpircēji maksātu šo nodokli, tas būtu normāli, bet ogu lasītāji… Zinu, ka daudzi cilvēki, lasot ogas un sēnes, nopelna naudu iztikai, bet, ja no tās niecīgās summas vēl jāmaksā valstij…
Ja valsts vēlas pelnīt no nabadzīgāko cilvēku pieticīgajiem ienākumiem, tad gandrīz nerada izbrīnu sestdien atklātās “Baby box” izveide. Ja naudas nav, tad kā lai pabaro bērnu? Lai cik briesmīgi izklausītos šāda “bērnu kaste”, tomēr labāk, ja bērnu atstāj tur nekā izmet miskastē, kā tas nereti dzirdēts. Manuprāt, sieviete, kura pamet savu bērnu, ir jāsoda. Ne jau cietumā jāliek vai jāpiespriež naudas sods, bet jāpiemēro sods, kas sievietēm liktu vismaz padomāt. Protams, katrs gadījums ir individuāls un katra pamatā ir traģisks dzīvesstāsts.
Tomēr kļūdas jālabo — sabiedrība jāaudzina tā, lai šādas “Baby box” nebūtu vajadzīgas, jānovērš šādas situācijas rašanās iespēja. Cerams, ka šīs “kastes” izveide nemudinās cilvēkus izvēlēties vieglāko variantu — atstāt bērnu un atbrīvot sevi no atbildības.
Nedēļās nogalē, sestdien, sākās pīļu medību sezona. Es darbojos Valles mednieku kolektīvā. Pīļu sezonas atklāšana medniekiem ir notikums — tas ir īpašs prieks, ko izjūt tikai mednieki. Medībās eju, lai atpūstos, tad stunda, divas vai trīs paiet kā piecas minūtes.
