Mednieku kolektīva “Dižmednis” biedri auzu laukā netālu no Kokneses nomedīja vilku. Pelēcis bija iekārojis sivēnus, kuri turpat laukā mielojās ar auzām.
— Ap pulksten deviņiem vakarā kolēģis nomedīja pagājušā gada sivēnu, kurš bija nolēmis pamieloties ar auzām, kas sasniegušas piengatavību, — saka veiksmīgais mednieks Gunārs Prostakovs. — Vēl bija pietiekami gaišs, tāpēc turpinājām gaidīt. Pēkšņi aptuveni 300 metru attālumā pamanīju ausu galus. Dzīvnieks lēnām tuvojās. Sākumā domāju, ka nāk mežacūka. Kad dzīvnieks pagriezās, karabīnes optiskajā tēmeklī skaidri saskatīju vilku. Nolēmu viņu pielaist pēc iespējas tuvāk.
Kaut kur netālu saklausīju arī mežacūku, kura mielojās ar auzām. Aptuveni 200 metru attālumā vilks apstājās un uztraukts ostīja gaisu. Pēkšņi viņš trim milzīgiem lēcieniem metās sāņus. Domāju, ka izšaut vairs nepaspēšu. Taču tad pelēcis apstājās. Kaut arī attālums bija ļoti liels un starp auzu skarām redzēju tikai galvu, izšāvu. Izdevās trāpīt tieši galvā, un vilks uz vietas sabruka. Tā bija liela veiksme.
Prostakova kungs medī jau 46 gadus. Šis ir otrais pelēcis, kuru viņš savā garajā mednieka mūžā nomedījis. Pirms dažiem gadiem viņš nošāvis arī lūsi.
— Pirmais vilks gan bija ievērojami mazāks, — saka Gunārs Prostakovs. — Šis ir ļoti liels. Dzīvnieka augums skaustā ir vairāk nekā 80 centimetru. Vilks bija devies sivēnu medībās, bet pats kļuva par medījumu.
FAKTS.
Šis ir otrais vilks, kurš šajā medību sezonā nomedīts Aizkraukles reģiona mežā. Pirmais nomedīts Jaunjelgavas mežniecības teritorijā.
