Apzinoties radušos situāciju, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju mājokļa iegādei ņēmuši kredītu vēl “treknajos gados”. Finanšu ministrija Einara Repšes vadībā izstrādājusi programmu vienas iedzīvotāju daļas atbalstam. Kāpēc daļas? Palīdzībai var pretendēt tie, kuri kredītu ņēmuši līdz 2008. gada beigām. Tāda ir lielākā kredītu ņēmēju daļa. Nākamais nosacījums — kredīts ņemts vienīgā mājokļa iegādei. Tātad, ja pretendentam ir vēl kāds nekustamais īpašums, otru valsts nepalīdzēs paturēt, ja nu vienīgi viņi laikus paspēs pārrakstīt citam. Treškārt, saņemtā kredīta summa nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošu latu. Netiek gan norādīts vai arī uz kredītiem citā valūtā, piemēram, eiro, attieksies tie paši nosacījumi. Konkrētā apaļā summa ir kā filtrs, jo kredīti kaut nedaudz virs noteiktās summas acīmredzot būs “aiz borta”.
Labajos laikos daļai iedzīvotāju bija vairāk kā viens aizņēmums, un tie, kuri vēlējās arī labu automašīnu, ne tikai mājokli, un šobrīd bankai palikuši parādā vairāk par 5000 latiem, paši vainīgi — mantkārība nekad ne pie kā laba nav novedusi. Šīm personām valsts atbalsts ies secen. Pozitīva zīme valsts palīdzībai ir kredītņēmēja ikmēneša ienākumu samazināšanās salīdzinājumā ar šīgada sākumu: ja tie sarukuši vairāk kā par trešdaļu un atlikusī summa, kuru tērēt pēc kredīta nomaksas, būs mazāka par iztikas minimumu katram ģimenes loceklim. Mātes, tēva un divu bērnu ģimenei tātad ap 680 latu. Ar šiem nosacījumiem banka 20 procentu kredīta summas “iesaldēs” tādējādi samazinot ikmēneša maksājuma summu. Dzīvot kļūs vieglāk, un “iesaldēto” naudiņu vajadzēs atdot pēc glābšanas programmas beigām. Finanšu ministrija, apzinot potenciālos šīs programmas pretendentus, noskaidrojusi, ka tādu ir ap 80 tūkstošiem. Lai programmas izpildi nodrošinātu, valstij nepieciešams no 6 līdz pat 31 miljonam latu. Valstij šobrīd tādas naudas nav, bet ir idejas, kur to rast. Cerība ir, un pat tie cilvēki, kuri zaudējuši darbu, var tikt pasaudzēti līdz jauna darba atrašanai. Pret šo plānu iebilst bankas. Viens no nosacījumiem, kas tās neapmierina — atteikšanās no peļņas daļas. Jo Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasība ir bankām norakstīt zaudējumos 10 procentu kredīta, tādējādi arī palīdzot iedzīvotājiem. Bez banku piekrišanas SVF nedos zaļo gaismu projekta realizācijai. Neskaidrību un neatbildētu jautājumu vēl daudz, bet pat vēlēšanās palīdzēt dod mazu cerību tām ģimenēm, kuras bezdarba un līdzekļu samazināšanās dēļ pārņēmis pesimisms un neticība nākotnei, bet vārds “kredīts” ir kā sāls uzplēstai brūcei.
