Pēc asām valdošās koalīcijas ministru diskusijām finanšu ministrs Einars Repše (JL) kā nozares atbildīgais ministrs nolēma vienpersoniski virzīt Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas variantu un plāno jau rīt no rīta parakstīs rīkojumu par plāna uzsākšanu.
Tiks veikta nepieciešamo dokumentu sagatavošana un jau rīt no rīta ministrs parakstīs rīkojumu, kas konkrētos termiņos uzdos iestrādāt VID reglamentā jauno struktūru.
Komentējot šīs dienas valdības sēdes gaitu, Repše atzina, ka pārējie koalīcijas partneri ir neprognozējami. Repše nekad nebūtu virzījis VID reorganizācijas piedāvājumu, ja iepriekšējā dienā valdību veidojošo koalīciju sanāksmē nebūtu saņēmis visu politisko spēku atbalstu.
Tāpat iepriekš VID reorganizācijas dokumentu saskaņojusi Tieslietu ministrija. Šodien tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pēkšņi sācis iebilst pret to.
Repše uzsvēra, ka jau šodien izdos rīkojumu par VID reorganizāciju, jo, viņaprāt, nav pieļaujama situācija, kad samazināta finansējuma apstākļos VID strādā tikai četras darba dienas. Reorganizācijas mērķis ir nodrošināt, lai reformu rezultātā VID strādātu pilnu darba laiku un nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu.
Repše arī atzina, ka ir grūti veikt atbildīgu dienestu reorganizāciju situācijā, kad ir domstarpības koalīcijas partneru starpā.
Repše arī nepauda skaidru atbildi, vai darbu varētu turpināt līdzšinējais VID vadītājs Dzintars Jakāns. Repše došot rīkojumu par reorganizāciju, un tad būšot redzams, kurš no līdzšinējiem VID vadītājiem spējot iekļauties komandā un īstenot izvirzītās reformas.
VID Komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga atzīmēja, ka patlaban rīkojums nav pieņemts, tādejādi VID to nevar komentēt. Savukārt šīs dienas valdības sēdes gaita un politiķu darbs VID nav jāvērtē.
Pret FM piedāvāto VID reorganizācijas modeli iebilda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Tautas partijas (TP) ministri, īpaši nepiekrītot Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas apvienošanai.
TP priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš pat pieprasīja ministru balsojumu šajā jautājumā, bet cits TP pārstāvis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš bija pārtraucis atvaļinājumu, lai ierastos valdības sēdē.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) sēdes laikā pauda satraukumu, vai situācijā, kad pieaug ekonomiskie noziegumi, ir lietderīgi apvienot abas šīs VID struktūras, vai ar apvienošanu netiks raidīti signāli, ka valstī netiek nodrošināta pienācīga kontrole. Vējonim gan nebija iebildumu pret iespējamu VID vadītāja vietnieku skaita samazinājumu.
Arī Segliņš uzsvēra, ka abu iestāžu apvienošana “nebūtu tas labākais variants”, jo abas dara atsevišķas lietas un to apvienošana nebūtu lietderīga. Pēc Segliņa domām, ņemot vērā lielo VID ģenerāldirektoram pakļauto darbinieku skaitu, nebūtu lietderīga arī vietnieku skata samazināšana.
Strīdiem koalīcijas politiķu starpā vēršoties plašumā, Repše paziņoja, ka šo jautājumu noņem no dienaskārtības, taču, tā kā šis jautājums ir steidzams, viņš kā nozares atbildīgais ministrs rīkošoties likumā noteiktajā kārtībā un vienpersoniski virzīs savu piedāvāto VID reorganizācijas modeli.
Valdības sēdes pārtraukumā Segliņš žurnālistiem sacīja, ka par VID reorganizāciju jebkurā gadījumā būs jālemj valdībai, jo tas noteikts normatīvajos aktos. Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs uzsvēra, ka neatbalsta piedāvāto reorganizācijas variantu, jo tās mērķis esot radīt jaunu amatu, kurā “izvietot savu cilvēku”.
Komentējot finanšu ministra pausto vēlmi vienpersoniski virzīt jautājumu, Segliņš sacīja: “Repšes kungs bieži bijis neatkarīgs.” Segliņš gan noliedza, ka koalīcijas partneru starpā valdītu spriedze, jo tikai TP norādījusi uz aplamībām piedāvātajā reorganizācijas plānā
FM piedāvā veikt izmaiņas VID nolikumā, kas paredz uz pusi samazināt VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu un apvienot Muitas kriminālpārvaldi ar Finanšu policijas pārvaldi, tādējādi izveidojot Finanšu un muitas kriminālpārvaldi. FM izstrādātais VID nolikuma projekts paredz, ka VID ģenerāldirektoram ir divi vietnieki – nodokļu jomā un muitas jomā.
Plānots, ka vietniekam nodokļu jomā, kurš vienlaikus būs arī Galvenās nodokļu pārvaldes direktors, būs pakļautas piecas struktūrvienības – Galvenā nodokļu pārvalde (GNP), Nodokļu maksātāju konsultēšanas pārvalde, Lielo nodokļu maksātāju pārvalde, Nodokļu auditu pārvalde un Akcīzes preču pārvalde. Savukārt vietniekam muitas jomā, kurš vienlaikus būs arī Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktors, būs pakļauta GMP un muitas auditu pārvalde.
Izmaiņas VID nolikumā paredz, ka likumā par VID noteikto uzdevumu izpildi nodrošinās arī ģenerāldirektoram tieši pakļautas struktūras – Finanšu pārvalde, Juridiskā pārvalde, Slepenības režīma nodrošināšanas daļa, Resursu un vadības lietu pārvalde, Starptautisko attiecību un komunikāciju daļa, Finanšu un muitas kriminālpārvalde un iekšējā audita pārvalde.
FM pauž viedokli, ka gadījumā, ja jautājums valdībā netiks izskatīts nekavējoties, būs apdraudēta VID struktūras apstiprināšana un rezultātā būtu apgrūtināta VID izdevumu samazināšana atbilstoši šā gada budžeta grozījumu prasībām.
Reorganizācijas modeli bija izstrādājis arī pats VID. Tas paredzēja līdzšinējo četru VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu samazināt līdz trim vietniekiem, kā arī strukturēt VID darbu atbilstoši Ieņēmumu dienesta veicamajām funkcijām. VID nebija plānojis apvienot Muitas kriminālpārvaldi ar Finanšu policijas pārvaldi, un VID amatpersonas pret to asi iebilda, norādot uz apvienošanas lielajām izmaksām un negatīvo ietekmi uz muitas darbu. Patlaban MKP ir integrēta muitas sistēmā. VID izstrādātajam reorganizācijas modelim nepiekrita finanšu ministrs Einars Repše (JL). Repšes preses pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka tāpēc ministrs nevarot apstiprināšanai valdībā virzīt tādu variantu, ko pats neatbalsta, un viņš esot VID “lūdzis ņemt vērā” viņa ieteikumus un apstiprināt FM piedāvāto VID reorganizācijas plānu. Savukārt VID vadība pauda bažas par Ieņēmumu dienesta reorganizācijas politizēšanu, atzīmējot, ka par pārmaiņām iestādē būtu jālemj ekspertiem, nevis politiķiem. Pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes Repše šonedēļ žurnālistiem uzsvēra, ka pārējie koalīcijas partneri nav iebilduši pret FM piedāvāto VID reorganizācijas modeli. Viņš uzsvēra, ka VID reorganizācija jāveic maksimāli ātri, jo neesot normāli, ka šī iestāde strādā tikai četras dienas nedēļā. “Tāpēc – jo ātrāk būs lēmums, jo labāk,” sacīja Repše.
Reorganizācija paredz, ka VID vadītājam saglabās divus vietniekus, uz kuru posteņiem tikšot rīkots konkurss. Repše gan sīkāk atturējās komentēt kandidātu iespējamos kritērijus, norādot, ka pats būs vērtēšanas komisijā. Nekādi ierobežojumi iespējamiem pretendentiem netikšot noteikti, tomēr esot skaidrs, ka VID varēs strādāt cilvēki ar nevainojamu reputāciju, norādīja Repše.
Pēc viņa teiktā, piedāvātais reorganizācijas modelis ir ļoti loģisks un tiek izmantots arī citās valstīs. Plānots, ka turpmāk liela nozīme tiks pievērsta auditiem, kā arī lielajiem nodokļu maksātājiem.
VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns gan žurnālistiem uzsvēra, ka FM piedāvātais variants ir līdzīgs jau patlaban esošajai struktūrai. Jakānu, kuram līdz šim bija četri vietnieki, neapmierina iespējamā vietnieku skaita samazināšana, jo tādā gadījumā viņam daudz laika būtu jāvelta mazsvarīgu jautājumu risināšanai, novārtā atstājot svarīgos.
Kamēr nav apstiprināta jaunā VID struktūra, pagaidām netiek turpināta VID reģionālo iestāžu reorganizācija, sacīja VID ģenerāldirektors.
FM izstrādātie grozījumi valdības noteikumos “VID nolikums” paredz arī jaunā redakcijā izteikt punktu, kurā noteiktas VID veicamās funkcijas un uzdevumi.
Nolikumā būs paredzēts, ka VID “darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā, muitas politikas īstenošanā starptautiskā vidē, muitas likumpārkāpumu izlūkošanā, izmeklēšanā un procesuālo darbību kontrolē”. Patlaban VID nolikumā noteikts, ka tā “darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās”.
Patlaban VID ģenerāldirektoram ir četri vietnieki, no kuriem viens ir arī GMP, otrs – GNP direktori, kuri atbilstoši darbības sfērām pārrauga viens – GMP un Muitas kriminālpārvaldi, bet otrs – GNP, Lielo maksātāju pārvaldi un Akcīzes preču pārvaldi.
Trešā ģenerāldirektora vietnieka pārraudzībā ir Iekšējā audita pārvalde, kā arī Personāla un stratēģijas pārvalde, bet ceturtā vietnieka pārraudzībā ir Valsts amatpersonu datu administrēšanas un informātikas pārvalde.
VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā līdz šim bija Komunikācijas daļa, Finanšu pārvalde, Resursu un vadības lietu pārvalde, Juridiskā pārvalde, Starptautisko attiecību daļa, Pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde, Slepenības režīma nodrošināšanas daļa un Finanšu policijas pārvalde.
Paša VID izstrādātajā reorganizācijas variantā VID ģenerāldirektora pārraudzībā būtu Juridiskā pārvalde, Sabiedrisko attiecību daļa, Iekšējā audita pārvalde un Slepenības režīma nodrošināšanas daļa.
VID izstrādātais variants arī paredz, ka VID ģenerāldirektoram ir trīs vietnieki, kas katrs pārrauga atbilstoši VID veicamajām funkcijām izveidotus blokus – kontroles, atbalsta, kā arī servisa un uzraudzības.
Katru no šiem blokiem veidotu trīs līdz piecas pārvaldes. Kontroles blokā darbotos Nodokļu kontroles pārvalde, Finanšu policijas pārvalde un Muitas kriminālpārvalde, Atbalsta funkciju bloku veidotu Personāla un stratēģiskās attīstības pārvalde, Finanšu pārvalde, resursu un vadības lietu pārvalde, kā arī Informātikas pārvalde. Savukārt uzraudzības/servisa bloku veidotu Muitas pārvalde, Piedziņas pārvalde, Nodokļu maksātāju konsultāciju pārvalde, Lielo nodokļu maksātāju pārvalde un Iekasēšanas pārvalde.
VID izstrādātajā plānā nav paredzēta Finanšu policijas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes apvienošana, bet gan to darbs vienā blokā ar nodokļu kontroles pārvaldi. FM izstrādātais variants paredz pretējo – šo pārvalžu apvienošanu, izveidojot Finanšu un muitas kriminālpārvaldi.
Kā ziņots, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti bija atzinuši, ka VID budžeta krasa samazināšana, kā arī darbības apgrūtinājums, ko izraisa strukturālas izmaiņas, var samazināt ieņēmumu administrācijas efektivitāti un vēl vairāk padziļināt ieņēmumu lejupslīdi.
Lai no tā izvairītos, vairākas valstis ir spējušas aizsargāt savas ieņēmumu iestādes no budžeta apcirpšanas un plaša mēroga reorganizācijas krīzes periodā, savā galaziņojumā pēc novērtējuma vizītes nodokļu un muitas administrēšanas jautājumos Latvijā atzinuši SVF eksperti.
Pašreizējā ekonomiskā situācijā maksimāla uzmanība jāvelta valsts iestāžu izdevumu samazināšanai, bet no nodokļu administrācijas tiek prasīta maksimāla atdeve valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai – šādi pastāv risks, ka VID budžeta samazinājums līdz ar restrukturizācijas radīto tiešās darbības traucēšanu var samazināt nodokļu administrācijas efektivitāti un pārejas posmā vēl vairāk negatīvi ietekmēt budžeta ieņēmumus.
Tāpēc plaša mēroga reorganizāciju SVF eksperti uzskata par riskantu stratēģiju, uz ekspertu atzinumā pausto norāda VID.
