Vēl pavisam nesen strādāt sākusī veselības ministre Baiba Rozentāle jau sāk saņemt pirmos “punus” un tikai tāpēc, ka cīnās par savas nozares finansējumu. Lai saglabātu daļu slimnīcu un paglābtu no bankrota, ministre no valdības lūdz 45 miljonus latu. Viņasprāt, šos miljonus veselības nozarei varētu piešķirt no nupat saņemtā Eiropas Komisijas aizdevuma 600 miljonu eiro apmērā.
Domāju, šis lūgums ir pietiekami svarīgs, lai ar steigu glābtu, ko vēl var saglābt, jo situācija ir neapskaužama. Nu jau esam tikuši tik tālu, ka bez valdības atbalsta vairumam slimnīcu vajadzēs pārtraukt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī slimnīcās vairs nebūs iespējams uzņemt pat akūtos slimniekus. Diemžēl tieši stacionārajai aprūpei finansējums patlaban samazināts visvairāk — par 57 procentiem. Ja Rozentāles kundzes lūgums būs tikai saucēja balss tuksnesī, Veselības ministrijai būs visai nepopulārs lēmums — valsts vēl esošo slimnīcu pacientu ārstēšanā varētu apmaksāt tikai pirmās divas dienas, par ilgāku ārstēšanu slimniekiem būs jāmaksā pašiem. Aprēķināts, ka sešas dienas stacionārā viņiem izmaksātu no 200 līdz 300 latiem… Ko darīt slimajiem cilvēkiem? Vienīgais glābiņš daudziem jau ir un arī turpmāk būs tikai ģimenes ārsts un ātrā palīdzība, ja šī dienesta mediķi pie pacienta paspēs ierasties laikā. Taču, ja valsts veselības nozari neatbalstīs, arī ar “ātrajiem” būs tas pats, kas ar slimnīcām. Nesaprotu, kāpēc gan tām slimnīcām, kas turpinās strādāt un nekļūs par veselības aprūpes centriem, valsts nepiešķir tik daudz naudas, lai tās varētu funkcionēt normālā ritmā? Ja jau tik daudz slimnīcu zaudē savu līdzšinējo statusu, tad palikušajām, kaut uz to rēķina ietaupītajiem līdzekļiem, vajadzētu turpināt ārstēt pacientus tikpat pilnvērtīgi kā līdz šim. Kur tad paliek tā nauda, kas “ietaupīta” uz dienas stacionāru rēķina? Kāpēc līdzekļi veselības aprūpei pazūd kā ūdens sietā? Kaut kam taču par to jāatbild. Valdība un citi ministri var dusmoties uz veselības ministri, taču viņa laikus brīdina, kas būs, ja nozare 45 miljonus nesaņems. Un šie miljoni taču ir tikai piliens jūrā, salīdzinot ar to naudu, kādu tagad Latvija aizņemas no dažādiem Eiropas fondiem.
