Ir vienkārši tādas dienas, kad tev neiet un galīgi neveicas, nu kaut vai ar pieri sienā skriet, bet tavām mīļākajām kurpēm noplīst papēdis tieši ielas vidū, vai tieši tajā dienā, kad tev noteikti nebūtu vēlams kavēt tikšanos, tu pie mājas atrodi savu auto ar pārdurtu riepu, to visu vēl papildina pamatīgs rīta kafijas traips uz baltās blūzes, bet pats pats kaitinošākais ir tas, ka tu nevari nevienu citu vainot, jo pats kaut kā pievelc sev visas apkārt esošās neveiksmes.
Un šeit īsti vietā būtu pieminēt Mērfija pašu pirmo likumu: ” Ja ir kaut mazākā iespēja, ka kaut kas var noiet greizi, tad tas arī notiks”. Nežēlīgi , bet fakts.
Šogad tiek atzīmēta Mērfija likumu (ML) 60. gadadiena. Tautā ML tiek dēvēts arī par sviestmaizes likumu. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, atliek tev tik vien kā uz savas gardās brokastu maizes šķēles uzziest skaistu sviesta kārtu un pēc tam pamēģināt neveikli pažonglēt ar to, nebūs ilgi jāgaida, kad arī tavā dzīvē ienāks ML- sviestmaize vienmēr krīt ar sviestu uz leju.
ML izcelsme tā simtprocentīgi nav zināma, bet Amerikas Dialekta biedrības pētnieki ir atraduši rakstu, kurš jau 1877. gadā apraksta ML ideju.
Sparks žurnāls apgalvo, ka ML, kādu to mēs mūsdienās pazīstam, ir nosaukts par godu kosmiskās aviācijas inženierim Edvardam Mērfijam. Tieši Mērfijs bija atbildīgs par eksperimentiem, lai izpētītu cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu 1949. gadā. Vienā no eksperimentiem pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina speciāli sensori un to bija iespējams izdarīt tikai divos veidos- pareizi un nepareizi, bet, protams, Mērfija asistents to uzstādīja nepareizi. Tad arī pirmo reizi tika piefiksēta Mērfija slavenā frāze.
Laikam jau dienās, kad kļūmes un misēkļi ir neizbēgami, gribas vien paplātīt rokas un noveltu vainu, ja nu ne uz kādu citu, tad vismaz uz ārējiem un neietekmējamiem apstākļiem. Tikai nevajadzētu pārāk aizrauties ar ML piesaukšanu,jo iespējams jau rīt baltā blūze paliks balta visu dienu un savā īpašumā tiks iegūtas jaunas mīļākās kurpes, bet auto taču vajag ar raksturiņu.
