Partijas “Jaunais laiks” (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) jau saņēmusi organizācijas lēmējinstitūciju mandātu tās vārdā parakstīt nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), savukārt pārējās valdību veidojošās koalīcijas partijas šodien rīkos valdes sēdes, lai izlemtu šo jautājumu.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes pārstāvji pirms lemšanas iecerējuši uzklausīt ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) par Latvijas ekonomikas “sildīšanas” plāniem, savukārt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) politiķu saiets paredzēts tikai plkst. 17.30 jeb trīs ar pusi stundas pēc koalīcijas padomes sēdes, kas sāksies plkst.14 un kuru kā vēstules parakstīšanas iespējamo laiku iepriekš minēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Kā ziņots, Dombrovskis pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem svētdien paziņoja, ka partijas konceptuāli ir gatavas atbalstīt nodomu vēstuli ar SVF. Lai šādu atbalstu paustu oficiāli, partijām nepieciešams to lēmējinstitūciju mandāts, tādēļ notikšot partiju valžu sēdes, kurās katrs politiskais spēks izlems, vai ir gatavs dokumentu parakstīt. Skaidrībai par partneru nostāju premjers cer gūt līdz plkst.14.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne, atsaucoties uz Āboltiņu, informēja, ka JL vadītāja jau iepriekš saņēmusi partijas biedru piekrišanu vēstules parakstīšanai, tāpēc pirmdien speciāla valdes sēde nenotiks.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka plkst.11.30 ar kolēģiem dosies uz JL frakciju, kur uzklausīs Kamparu, bet pēc tam turpat parlamentā notiks organizācijas lēmējinstitūcijas sēde.
Tikmēr TB/LNNK līderis Māris Grīnblats norādīja, ka partijas valdes sēde jau iepriekš bija paredzēta plkst.17.30 un tās laiks netikšot mainīts. TB/LNNK gatavojoties nākt klajā ar plašāku viedokli par situāciju valsts ekonomikā un problēmu risinājumiem.
Pilsoniskās savienības (PS) valde uz sēdi tās birojā pulcēsies plkst.11, bet Tautas partijas (TP) valdes locekļi savā birojā kopā sanāks plkst.12.
Brigmanis pēc koalīcijas padomes sēdes svētdien sacīja, ka partijas valde ļoti rūpīgi izvērtēs dokumenta saturu. Varēja noprast, ka ZZS joprojām pilnībā neatbalsta nodomu vēstules saturu.
Premjers koalīcijas partneriem uzsvēris, ka vēstules kontekstā valdībai nav steidzamā kārtībā jāuzrāda konkrēti pasākumi, kas tiks veikti, lai samazinātu budžeta deficītu par 500 miljoniem latu 2010.gadā. Nākamā gada budžeta projekta izstrāde notiks saskaņā ar iepriekš plānoto grafiku sadarbībā ar sociālajiem partneriem, informēja Krapāne.
Turklāt, lai nodrošinātu pilnīgu politisku atbalstu ikvienam konceptuālam lēmumam, kas būs jāpieņem 2010.gada budžeta izstrādes gaitā, pēc Dombrovska iniciatīvas tikšot veidota politiska līmeņa darba grupa, kura sanāks uz regulārām sēdēm visā budžeta projekta tapšanas laikā.
Tā kā dokumentu varēšot publiskot tikai pēc tā parakstīšanas ar SVF, politiķi atteicās komentēt tā saturu, tomēr arī nenoliedza atklātībā neoficiāli nonākušās ziņas par tajā ietvertajiem nosacījumiem.
Dombrovskis norādīja, ka gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, gan progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana paredzēta tikai tad, ja neizdodas budžeta deficītu samazināt citiem līdzekļiem.
Valdības vadītājs un finanšu ministrs koalīcijas sēdē esot pauduši apņēmību rast risinājumus, lai izdevumus varētu samazināt citiem līdzekļiem.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka jautājums par iespējamu pensiju samazinājumu par 15% vairs netiek apspriests. SVF arī piekrītot premjeram, ka veselības aizsardzība un izglītība ir tās nozares, kurās turpmāki samazinājumi nav pamatojami.
Kā ziņots, sestdien vakarā koalīcijas partneri saņēma 14 lapu garu valdības un SVF nodomu vēstules projektu angļu valodā, apstiprināja valdībai tuvu stāvoši avoti. Uz katras šā dokumenta lapas ir norāde, ka informācija ir konfidenciāla, tādēļ politiķi atsakās izpaust tā saturu.
Saskaņā ar vēstulē ietverto nosacījumu tās satura publiskošana esot SVF pienākums.
Neoficiāli aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā no tām apraksta SVF un Latvijas sadarbības vēsturi.
Otrā dokumenta daļā uzskaitīti pasākumi, kas būtu jāizpilda, lai nākamā gada budžeta deficīts tiktu samazināts līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Vides ministriju un Ekonomikas ministriju, būtiski pārskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” projektu un izmaksas atbilstoši ekonomiskajai situācijai u.c.
Trešā dokumenta daļa paredz pasākumus, kas jāveic, ja izdevumus un budžeta deficītu vēlamajā apjomā neizdodas samazināt. Bez jau iepriekš saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK) iekļautās apņemšanās palielināt PVN likmi līdz 23% un jaunu nodokļu ieviešanas dokuments paredz arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu no 500 latiem un pensijas vecuma palielināšanu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers svētdien pēc tikšanās ar Dombrovski paziņoja, ka nodomu vēstulē nav nekādu satraucošu pārsteigumu Latvijas iedzīvotājiem un tā pieļauj diezgan plašas manevra iespējas.
Pirms tikšanās ar premjeru prezidents apspriedās arī ar SVF un EK pārstāvjiem, kuri bijuši apmierināti ar valdības rīcību un pauduši viedokli, ka viņu misija Latvijā bijusi efektīva.
Zatlers skaidroja, ka sadarbība ar SVF Latvijai noteikti ir nepieciešama. Ja valsts neaizņemtos līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, budžets būtu jāsamazina nevis par 500 miljoniem latu, bet gandrīz par 1,5 miljardiem latu, un tas būtu daudz grūtāk.
“Koalīcijas partijām ir jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs,” sacīja prezidents, uzsverot, ka politiskā stabilitāte ir atkarīga no pašām partijām.
Paredzēts, ka pirmdien koalīcijas partijas parakstīs nodomu vēstuli, tādējādi apstiprinot, ka ir gatavas uzņemties visu atbildību, kas izriet no minētā dokumenta, skaidroja Zatlers.
Pēc tam sāksies ļoti atbildīgā un grūtā nākamā gada budžeta projekta izstrāde. “Tas ir jautājums, kas būs vismaz mēneša garumā,” prognozēja prezidents, atzīmējot, ka šajā procesā ļoti svarīgi būs iesaistīt arī sociālos partnerus.
“Par konkrētiem izdevumu samazinājumu priekšlikumiem mēs diskutēsim atbilstoši budžeta izstrādes grafikam,” piebilda Dombrovskis.
Premjers pagaidām neatklāja, kādā veidā iecerēts panākt 500 miljonu latu ietaupījumu nākamā gada budžetā, tomēr sacīja, ka nekādā gadījumā netiks samazināts finansējums Eiropas līdzfinansētajiem projektiem un maksimāli tiks “sargāts” arī sociālais budžets. Arī ar iepriekšējiem grozījumiem sociālais budžets proporcionāli tika samazināts daudz mazāk nekā pamatbudžets, uzsvēra Ministru prezidents.
Tāpat viņš apgalvoja, ka SVF nodomu vēstulē nav konkrētu punktu, piemēram, par ministriju apvienošanu, tomēr budžeta deficīta samazinājumu pagaidām plānots panākt, piemēram, turpinot optimizēt valsts pārvaldi. Neoficiāli zināms, ka šī optimizācija nozīmē arī ministriju apvienošanu.
Dombrovskis skaidroja, ka lielā mērā gaidāmā SVF dokumenta parakstīšana nodrošinās arī Pasaules Bankas 200 000 latu lielā kredīta piešķiršanu Latvijai. Kā ziņots, šo naudu plānots izmantot garantētā minimālā ienākuma palielināšanai.
Zalers cer, ka valdība šodien publiskos parakstīto nodomu vēstuli, tomēr Dombrovskis atzīmēja, ka “valdība pilnvaros SVF publiskot šo dokumentu,” tādēļ patlaban esot grūti prognozēt, kad vēstule nonāks atklātībā.
Premjers gan uzsvēra, ka “šis viennozīmīgi ir valdības dokuments” un par tajā minēto atbildību uzņemsies dokumenta parakstītāji. Daudz plašākas un atklātākas diskusijas gaidāmas budžeta projekta izstrādes laikā. Budžeta izdevumu samazinājuma priekšlikumi būšot jāsagatavo līdz augusta beigām.
Kā ziņots, Latvija ar EK jau parakstījusi papildināto saprašanās memorandu, kas bija viens no nosacījumiem, lai saņemtu otro aizdevuma daļu – 1,2 miljardus eiro (0,84 miljardus latu). Šai naudai jau šīs nedēļas sākumā būtu jāieplūst valsts kasē.
Pagājušajā nedēļā publiskotais memorands liecina par iespējamiem jauniem smagiem lēmumiem, kas valdībai būs jāpieņem, mazinot tēriņus 2010.gadā.
Saprašanās memorands paredz, ka 2010.gadā iestādēm jābūt gatavām veikt papildpasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu, kas ir aptuveni 4% no IKP, tostarp ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli, ieviešot dzīvojamā nekustamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības. Tāpat valsts sektorā jāievieš vienota atalgojuma sistēma, lai novērstu lielas ienākumu atšķirības centrālajās valdības iestādēs, jāpārskata pensiju un pabalstu sistēma un jāapsver pakāpeniska pensiju reforma, palielinot pensionēšanas vecumu.
Memorands arī paredz, ka PVN likme palielināma no 21% līdz 23%, ja netiek rasts līdzvērtīgu pasākumu kopums.
Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji.
Sarunas ar SVF notiek, lai saņemtu šīs organizācijas aizdevuma daļu – 200 miljonus eiro (140,4 miljonus latu).
