Mednieku stāsti, makšķernieku stāsti — pie alus kausa vakarā stāstāmi un klausāmi. Un kāpēc ne kaislīgu ogotāju stāst — omulīgi pie kafijas tases?
— Mēs, trīs nešķiramas draudzenes un darba kolēģes — es, Rita un Aija, ar Ritas saulaini dzelteno žiguli devāmies uz pierobežu, Kurmenes pusi, mellenēs, tā sākas ogotājas Anitas stāsts. Tik daudz ogu zaļajās mētrās, ka acis žilbst. Metāmies ogot, pirksti gluži melni, zobi, lūpas zilas, spaiņi pildās acīmredzami, bet jūtam, ka pamalē briest melns mākonis — tuvojas negaiss. Tomēr gribējās spaiņus pilnus pieogot, apetīte rodas ēdot — trauki tā kā būtu pilni, bet, redz, vajag ar kaudzīti. Izgājām no meža, lai tiktu pie mašīnas, kas atstāta uz ceļa. Jāiet pāri rudzu laukam, taču lietus gāza kā no spaiņa — priekšā balta siena, pērkons draudīgi ducināja, un ik palaikam uzplaiksnīja zibens. Neomulīgi palika, bridām pa rudziem, no zābakiem laukā lija ūdens, ogas spaiņos pacēlās, un mūsu centīgi pielasītās kaudzītes sāka birt zemē. Pirms kāda laika avīzē bijām lasījušas, ka kaimiņzemē, Lietuvā, virpuļviesulis esot zirgu stāvus gaisā pacēlis. Gājām pāri laukam un prātojām:“Un ja mūs tagad kā to leišu zirgu paceļ?” Bet apkārt tik zibsnī un ik pa brīdim nogrand pērkons. “Jā, paceļ augšā, bet, ja Pēteris pie vārtiem neņem pretī, tad jānāk lejā ar visu ogu spaini!” “Nē, nē, visus, kam līdzi nasta, Pēteris pa taisno laižot iekšā, atpakaļ lejā nav jānāk!” Kamēr pārbridām lauku, negaiss pierima. Drēbes slapjas līdz pēdējai vīlītei, izlējām zābakus, nolējām ūdeni no ogām un domājām, ko darīt — tik slapjas taču mašīnā nevarējām kāpt. Noģērbāmies, paliekot tikai apakšveļā, drēbes izgriezām un salikām bagāžniekā. Tādas pašas sēdāmies mašīnā, melnās drošības jostas pirsprādzējām un visas trīs smiedamās prātojām — ko darīt, ja mājupceļā aptur policija? Tuvojoties mājām, Rita atjēdzās: “Meitenes, bet mēs tak tādas nevaram daudzdzīvokļu mājas pagalmā rādīties!” Braucām pie Aijas uz privātmāju ciema nomalē, viņa izlavījās caur dārzu, virtuvē no veļas auklas nocēla vīra flaneļa kreklus, tā mēs tikām pie drēbēm. Tomēr galvenais bija izdarīts — spaiņi melleņu pilni. Tikai bez kaudzītēm.
