Izabella pēdējā laikā galīgi sajukusi. Liek gatavot krājumus ziemai, it kā visu nevarētu nopirkt veikalā. Piemēram, tagad viņa nodarbojas ar diļļu kaltēšanu. Iedomājieties, kur vien kāju speru, tur priekšā dilles — istabā, virtuvē, uz skapja, uz spoguļgalda, uz televizora… Tā kā mums abiem esot paaugstināts asinsspiediens, lieti noderēšot — nebūs jāpērk zāles. Bet man šķiet, ka, tās ieraugot vien, man spiediens paaugstinās. Nebrīnīšos, ka viņa pati drīz pārvērtīsies par zaļu dilli.
Vakar man bija jābrauc mellenēs. Tās esot labas redzei. Viņa Rīgas lepnajos veikalos nevarot cenas labi saredzēt. Labāk jau lai neredz, citādi atbrauc mājās tik nervoza, tik nervoza…Man šķiet, Izabellas plānos ietilpst visu ziemu pārtikt tikai no dārza un meža veltēm. Man jau gan vēderam tuvākas kūts veltes.
