Gluži kā vētra Latviju vakar pāršalca ziņa, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pieprasa turpmāku pensiju samazināšanu. Nākamgad SVF Latvijas valdībai pieprasa īstenot arī sociālo pabalstu un publiskā sektorā strādājošo algu samazināšanu, valsts pārvaldes, veselības aprūpes un izglītības sistēmu reformu turpināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu un sociālā budžeta izdevumu pārstrukturēšanu, kā arī vairāku nodokļu palielināšanu, tajā skaitā apņemšanos palielināt pievienotās vērtības nodokli, ja budžeta ieņēmumi turpinās samazināties. SVF pieprasa arī, lai nākamgad budžets nepārsniegtu 8,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī rosina no nākamā gada ieviest progresīvo ienākuma nodokli.
Pavisam nesen pensijas tika samazinātas par 10%, pensionāros radot neizmērojamu sašutumu un mazinot kaut niecīgāko ticību labākai dzīvei, bet nu SVF to pieprasa darīt atkal. Premjers Valdis Dombrovskis intervijā “Latvijas Radio” vakar sacīja, ka Latvijas valdība sarunās ar SVF nepiekrīt atkārtotai pensiju samazināšanai. Pēc viņa teiktā, sarunas turpināsies, un konkrēts beigu datums tām nav noteikts.Rodas jautājums, vai aizdevēji maz zina, cik lielas, pareizāk sakot mazas, ir pensijas Latvijā, kādi pašlaik ir sociālie pabalsti un vidējā alga? Vai tiešām, uzzinot patiesās naudassummas, ko Latvijā saņem pensionāri, SVF gribētu viņiem vēl ko atņemt? Šķiet, aizdevēji Latvijā veic apjomīgu eksperimentu vai vispār nav informēti par ienākumiem, ar kādiem mūsu cilvēkiem ik mēnesi nākas izdzīvot. Latvijas sarunas ar SVF no malas izskatās pēc suņu dresēšanas cirka arēnā. Aizdevums valstij ir apstiprināts, bet to nedod. SVF Latvijai izvirza arvien jaunas un jaunas prasības, un mūsu valdība tikai “danco” pēc SVF pūstās stabules, darot visu, ko tai liek, lai tikai saņemtu to, kas it kā ir apsolīts. Kur gan garantija, ka, pat izpildot visu prasīto, starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu iedos? Liekas, ka SVF kā pēc plāna Latvijā likvidē ražošanu, “apcērp” algas, pabalstus un pensijas, lai panāktu valsts bankrotu un iznīdētu pensionārus. Manuprāt, valdībai būtu jāmet miers šīm sarunām un jāmeklē citi risinājumi, kamēr nav par vēlu. Ja samazinātu negodīgi aprēķinātās pensijas, kuras ir virs 500 latiem, tad tas būtu saprotams, bet samazināt jau tā niecīgās pensijas ir pēdējais absurds. Kā lai simtiem tūkstošu pensionāru dzīvo tālāk? Iespējams, aizdevēji nesaprot, ka pensijas Latvijā nav valsts dotās, bet tā ir katra pensionāra uzkrājumi. Ja valsts dāvinātu naudu, tad to varētu “apcirpt”, cik grib, taču mūsu pensionāriem tā nav valsts dota dāvana, bet visu dzīvi, sūri un grūti strādājot, sakrāta.
