Turcijā šodien sākas ļoti pretrunīgi vērtētais process, kura laikā tiesas priekšā būs jāstājas arī diviem atvaļinātiem ģenerāļiem, ietekmīgiem žurnālistiem un pazīstamiem uzņēmējiem, kas apsūdzētu par apvērsuma plānošanu nolūkā gāzt valdību.
Atvaļinātie ģenerāļi apsūdzēti kā apvērsuma iedvesmotāji un vadītāji, un viņu mērķis esot bijis gāzt valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), kas izveidota uz šobrīd aizliegtās islāmistu kustības bāzes un nāca pie varas 2002.gadā.Izmeklēšana, kas iesākās, kad 2007.gadā kādā Stambulas dzīvoklī tika atrastas rokasgranātas, vēl vairāk saasinājusi politisko spriedzi un padziļinājusi konfrontāciju starp AKP atbalstītājiem un sekulāri noskaņoto valsts eliti.Kritiķi apgalvo, ka valdība izmeklēšanu izmanto oponentu iebiedēšanai un apklusināšanai, kā arī nolūkā diskreditēt armiju, kas tradicionāli bijusi valsts sekulārās iekārtas aizstāvis.Ja Šeners Erujgurs, bijušais paramilitārās žandarmērijas komandieris, un Huršits Tolons, bijušais armijas komandieris, tiks atzīti par vainīgiem, viņiem draud mūža ieslodzījums.1909 lapaspuses garajā apsūdzības rakstā apgalvots, ka viņi apvērsuma plānus sākuši kaldināt jau 2003-2004.gadā, kad atradušies vēl dienestā, un turpinājuši savas aktivitātes arī pēc atvaļināšanās.Ziņas par iespējamo apvērsumu parādījās 2007.gada martā, kad kāds no žurnāliem publicēja izvilkumus, kas šķietami ņemti no bijušā karaflotes komandiera dienasgrāmatas. Tajos aprakstīts kā Erujgurs un daži citi ģenerāļi kaldinājuši apvērsuma plānus.Kā apgalvo mediji, Erujgurs un Tolons sākotnēji savu ieceri atmetuši, jo nav spējuši gūt citu augstāko komandieru atbalstu.Kā apgalvo apsūdzība, pēc atvaļināšanās aizdomās turamie izmantojuši pilsoniskās sabiedrības grupas, lai noskaņotu sabiedrisko domu pret AKP, kuras mērķis, viņuprāt, esot graut sekulāro iekārtu.Erujgurs vadīja sekulāristu kustību, kas 2007.gadā organizēja masu protestus pret AKP ieceri prezidenta krēslā iesēdināt Abdullu Gilu, bijušo aktīvo islāmistu.Erujgurs un Tolons tiek apsūdzēti arī kā sekulāri un nacionālistiski noskaņota grupējuma “Ergenekon” līderi. “Ergenekon” mērķis bijis radīt Turcijā politisko haosu, izmantojot arī tādus līdzekļus kā atentātus pret ietekmīgām personām, tādējādi izsaucot armijas iejaukšanos.Līdz ar viņiem tiesas priekšā stāsies vēl 54 aizdomās turamie.Saistībā ar izmeklēšanu tā sauktajā “Ergenekon” lietā jau oktobrī sākās process pret vēl 86 apsūdzētajiem.Citu starpā, kas pirmdien stāsies tiesas priekšā ir ietekmīgais žurnālists Mustafa Balbajs, kura dienasgrāmatā, kā tiek apgalvots, pieminēta sazvērestība nolūkā izraisīt valsts apvērsumu, kā arī viņa kolēģis Tundžajs Ezkans. Abi viņi pazīstami kā asi valdības kritizētāji.Citu ietekmīgu apsūdzēto vidū ir Ankaras tirdzniecības palātas vadītājs Sinans Ajgins, kā arī kāda Konstitucionālās tiesas tiesneša sieva. Konstitucionālā tiesa pagājušajā gadā vērsa pret AKP bargas finansiālās sankcijas par valsts sekulāro principu pārkāpšanu.Sākotnēji izmeklēšanu “Ergenekon” lietā sauca par panākumu cīņā pret tā saukto “dziļo valsti”. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses.Taču par izmeklēšanas patiesajiem nolūkiem radās šaubas pēc tam, kad prokurori sāka pratināt akadēmisko aprindu pārstāvjus, rakstniekus un žurnālistus, kas pazīstami kā AKP kritiķi.Izmeklētāji arī tiek kritizēti par naktī rīkotajām kratīšanām, sistemātisku informācijas nopludināšanu valdībai labvēlīgajiem medijiem – daži no tiem pat precīzi paredzējuši, kurš tiks arestēts kā nākamais.Visbeidzot, vairāki aizdomās turamie sākuši apgalvot, ka viņu rīcībā nekad neesot bijuši dokumenti, kas tiem tiek inkriminēti. Līdz ar to parādījušās apsūdzības pret valdības kontrolēto policiju par pierādījumu falsificēšanu.
