Pagājušajā nedēļā Aizkraukles novada ģimnāzijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics tikās ar Aizkraukles reģiona novadu un skolu vadītājiem. Tikšanās laikā Gruškevica kungs skaidroja pārmaiņas izglītības sistēmā, Par situāciju liecina valsts sekretāra teiktais: “Ja mums vēl būs “jāsavelk jostas”, tad tās būs jāsavelk ap kaklu.” Pēc tikšanās Gruškēvica kungs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.
— Masu medijos izskan informācija, ka strādājošajiem skolotājiem algas samazinās, bet jaunajiem speciālistiem, kuri nāks strādāt uz skolu, būs piemaksas. Vai tas ir godīgi?— Pašlaik ir jautājums par to, cik lielu algu varēs atļauties maksāt. Tā ir izvēle starp 180 latiem vai 250 latiem par likmi. Ministrijas politiskais nostādījums ir — skolotāji nedrīkst saņemt minimālo algu. Tamdēļ arī piedāvājām plānu, no kura sākotnēji atsacījās — skolotāju skaita samazināšana. Tad būs 250 latu par vienu likmi, te, protams, nav ieskaitīti papildu darbi, ko veic skolotājs. Šajā situācijā liela atbildība būs skolu direktoriem, kuri var rīkoties divējādi — samazinot visu esošo skolotāju darba likmes, strādāt ar mazāku slodzi vai samazināt skolotāju skaitu. Situācijā, kad skolotāju skaitu samazina var piedāvāt arī parkvalifikāciju vai fondu atbalstu, ko ierosina IZM. Ideja, ka jaunajiem vajadzētu maksāt vairāk, bija izskatīšanā, bet pēc konsultācijām ar arodbiedrībām šis jautājums tālāk netiks virzīts. Ir skaidrs, ka, pieņemot šādu lēmumu, izglītības kvalitāti pašreizējā līmenī nevarēs nodrošināt. — Kā, jūsuprāt, reforma ietekmēs izglītības kvalitāti?— Es pieļauju, ka sasniegums būtu tad, ja ar šo finanšu samazinājumu izglītības kvalitāte paliktu pašreizējā līmenī. Mēs nevarm cerēt, ka, samazinot resursus uz pusi, mums uzlabosies izglītības kvalitāte. Šīs reformas ir vērstas nākotnē, uz nākotnes izglītības kvalitāti. Pēc sarunas ar skolotājiem varu teikt, ka tie kas paliks skolā strādās ar tādu pašu atdevi un degsmi kā līdz šim. Reformu vajadzēja sākt daudz agrāk, jau tad kad 1996. gadā to piedāvāja Andris Šķēle. Tagad tā ir nelabvēlīgā laikā, kad ir pasaules ekonomiskā krīze un Latvijā situācija ir smaga. — Vai IZM ir kāda “recepte”, kā rīkoties pašvaldībām, kuras tagad pilnībā atbildēs par skolām?— Jautājumi kas attiecas uz skolu slēgšanu, ir politiski jūtīgi. Pirms vēlēšanām dotie solījumi ir nozīmīgi. Jaunajiem novadu vadītājiem ir nepieciešams plāns, kā viņi rīkosies, tam vajadzīgs laiks. Sākumā viņiem kopā ar finanšu speciālistiem būs jāpārrēķina, ko var atļauties, un tikai tad pieņemt lēmumus. Lielāka skaidrība būs tad, kad skolotāji atgriezīsies no atvaļinājumiem un būs pieņemti budžeta grozījumi. Kas attiecas uz pārmaiņām, tad man šķiet, ka lielākā daļa skolotāju saprot reformu nepieciešamību un atbalsta. — Vai IZM ir slēdzamo skolu “melnais” saraksts?— Šādu sarakstu ikviens izveidot. Jāņem vērā optimālās skolas lielums, kad bērnu skaits neatbilst minimālam skolotāju kolektīvam. Sākotnēji tas bija 104, tas ir seši bērni vienam skolotājam, tagad tas ir aptuveni 160 bērnu. Ja skola ir mazāka, tad nopietni jādomā par iespējamo apvienošanos. Te atkal būs darbs novadu domēm, izvērtējot visus par un pret. Tas būs lokāla mēroga lēmums. IZM situāciju izvērtēt aicināja jau martā, bet “mājasdarbs” netika izpildīts. Bija jādomā, kā strādāt pēc vēlēšanām. Tagad izveidojās situācija, ka sagaidījām, kas ieņems krēslus, un tagad tikai domāsim. — Vai ir vēl kādi kritēriji, pēc kā veido skolu tīklojumu, ne tikai šis — astoņi skolēni vienam skolotājam?— Mēs tādu varētu izveidot, ja pašvaldības teiktu — lūdzu, IZM, jūs tagad esiet atbildīgi par skolu slēgšanu. Ir valstis, kur šādu tīkojumu veido institūti un pētnieki, un tad piedāvā pašvaldībām. Mums nav ne tādu speciālistu, ne iespēju. Tikai vietējā vara var saprast kāds, risinājums ir labāks. Ir jāsaprot, ka skolai ir jānodrošina pilnvērtīga izglītība ar visu nepieciešamo — bibliotēku, sporta zāli, psihologu utt. — Vai IZM nenoveļ atbildību pašvaldībām un skolu admistrācijai?— Pašvaldībām ar šiem jautājumiem bija jānodarbojas visu laiku. Nav tā, ka IZM dažu mēnešu laikā izdomāja, ka visu atbildību var novelt pašvaldībām. Izglītības likumā ir noteikts, kādas funkcijas veic ministrija un kādas pašvaldība. Tas, ka līdz šim IZM administrēja skolu darbību, bija mūsu iniciatīva. Skolu dibinātāja ir pašvaldība, tai arī jāizvērtē, kas ir izdevīgi un kas nē. Satversmē ir noteikts, ka obligāta valstī ir pamatizglītība un par to atbildīga pašvaldība. Situāciju var un vajag izvērtēt pašvaldībās, novadu domes deputāti ir ievēlēti, kuriem jāzina reālā situācija. — Ja lielāko daļu funkciju nodos pašvaldībām, ko tad darīs IZM?— IZM mērķis ir visas lietas, kas var risināt pašvaldības, nodot pašvaldībām. Tajā skaitā arī finanšu instrumentus. Tas dod iespēju samazināt strādājošo skaitu ministrijā, likvidēt departamentus un izveidot kompaktāku ministrijas kopējo struktūru. Mūsu funkcijas būtu, kāds tas ir citās valstīs — sekot līdzi skolēnu sasniegumiem, veidot mācību prorammu saturu, piedalīties Latvijai kā starptautiskas dalībnieces izglītības kopējā telpā, nevis mēģināt darīt to, kas jādara pašvaldībām. Ministrija ne tikai distancētos no šīm funkcijām, bet arī atdotu to “kripatiņu” naudas, tiem ir paredzēta. Novadā pēc likuma ir jābūt vismaz vienam cilvēkam, kurš risinās izglītības jautājumus. Ja novads ir liels, tad var veidot pārvaldi, mazie novadi var veidot vienotu pārvaldi vai veidot kopīgu budžetu lai uzturētu jau esošo pārvaldi.
