Lai izbeigtu krāpšanos ar nepamatoti augstu bezdarbnieku pabalstu saņemšanu, Labklājības ministrija (LM) gatavojas noteikt maksimālos ienākumus, no kuriem jāiemaksā sociālās iemaksas, raksta “Latvijas Avīze”.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas rāda, ka lielajos uzņēmumos strādājošajiem īsi pirms atbrīvošanas no darba nesamērīgi pieaug mēneša atalgojums – pat četras piecas un vairāk reižu. Šo iestāžu vidū ir “Lattelekom”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvenergo”, arī “Latvijas Pasts”. Arī vairākiem “Parex bankas” darbiniekiem pēdējā mēnesī pirms atbrīvošanas ir izmaksātas lielas naudas summas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu.
LM kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas valsts aģentūru (VSAA) ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad “Parex bankas” darbiniekiem pēdējā mēnesī izmaksāti 44 000, 49 000, 177 000 un pat 195 000 latu, un šiem darbiniekiem jau nākamajā mēnesī pēc atbrīvošanas ir piešķirts bezdarbnieka statuss. Ja bezdarbnieka statuss būtu iegūts divus mēnešus vēlāk, tad no valsts nodarbinātības speciālā budžeta šīm personām katrai būtu bijis jāmaksā pat līdz 19 000 latu bezdarbnieka pabalsti. Iespējams, ka topošie bezdarbnieki nezināja, ka jāpagaida divi mēneši un tikai tad būs iespējams saņemt lielo naudas summu. Tā kā viņi bezdarbnieku uzskaitē stājās nekavējoties, viņu pabalstu apmērs ir 1200 – 1500 lati. Tomēr daudzi lielo naudas summu saņēmēji zina, ka jānogaida divi mēneši, un tiek pie nesamērīgi lieliem pabalstiem laikā, kad valstī ieviests stingrs taupības režīms.
Par Latvijas Radio minēto konkrēto bezdarbnieka pabalsta pieprasītāju, kuram darba vieta bija “Parex” un kuram pēdējā mēnesī tika izmaksāti 124 000 latu, VSAA ir iesniegusi ziņojumu Ekonomikas policijā un Valsts darba inspekcijā, lūdzot veikt ienākumu pamatotības pārbaudi.
Labklājības ministrija, analizējot datus par darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksām ne tikai pieminētajās iestādēs, bet arī daudzās komercsabiedrībās un valsts pārvaldes iestādēs, vairākumā gadījumu ir konstatējusi, ka pēdējā mēnesī palielinātais darba samaksas apmērs ir pamatots, jo darbiniekiem ir tiesības uz atlaišanas pabalstu līdz pat četru mēnešu vidējās izpeļņas apmēram, no kura arī tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas.
Tajā pašā laikā VSAA pieredze liecina, ka to personu skaits, par kurām ir lūgts pārbaudīt darba ienākumu pamatotību, ar katru gadu pieaug. Piemēram, 2006.gadā bija tikai septiņas šādas personas, 2007.gadā – 52, 2008.gadā – 109, bet 2009.gada 1.pusgadā – jau 96 personas. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai iesniegti ziņojumi par tiem gadījumiem, kuros kopsummā aprēķināti pabalsti apmēram 500 000 latu apmērā.
Kopumā ir sākts 31 kriminālprocess, kuros VSAA atzīta par cietušo, un iesniegti kompensāciju pieprasījumi par 274 000 latu.
LM uzsver, ka VSAA var cīnīties tikai ar krāpšanas sekām, nevis novērst šīs krāpšanas shēmas. Krāpšanas gadījumi kļūstot arvien rafinētāki, tāpēc tos ir arvien grūtāk atklāt. Turklāt ir jānošķir sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izkrāpšana, kad pabalsti iegūti, piemēram, balstoties uz fiktīvām darba attiecībām vai fiktīvu darba ienākumu norādīšanu, no gadījumiem, kad atsevišķos mēnešos tiek norādīti ļoti lieli darba ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba devēja aprēķinātajiem ienākumiem ir nomaksātas.
Lai izbeigtu nepamatoti lielu naudas summu aizplūšanu no sociālā budžeta, Labklājības ministrija rosinās valdību nekavējoties noteikt maksimālos gada ienākumus, no kuriem jāmaksā sociālās iemaksas. Tagad sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas no visiem darba ienākumiem.
