Teritorijas tēls ir subjektīvs jēdziens, to veido cilvēku viedokļi par šo teritoriju. Taču ir metodes, kas ļauj mērīt un noteikt teritorijas tēlu. Maģistra darba izstrādei Jaunjelgavā veikts pētījums pilsētas tēla noteikšanai tās iedzīvotāju skatījumā, kā arī to cilvēku vērtējumā, kuri te nedzīvo, bet zina šādu vietu.
Jaunieši nepazīstPētījuma gaitā tika aptaujātas divas respondentu grupas — jaunjelgavieši un Rīgas iedzīvotāji (nejaunjelgavieši). Mums ir būtiski zināt, ko par Jaunjelgavu saka cilvēki, kuri te nedzīvo, jo viņi ir potenciālie pilsētas viesi — tūristi, investori, iedzīvotāji. Rīgā iegūtie rezultāti liecina, ka Jaunjelgava ir diezgan mazpazīstama, kaut arī ir mazāk nekā 100 km attālumā no Rīgas. To biežāk pazīst cilvēki vecumā no 44 līdz 50 gadiem un pilnīgi nepazīst jaunieši vecumā līdz 25 gadiem.
Gribētu apmeklētAptaujājot cilvēkus, kuri nezina, kur ir Jaunjelgava, un ne reizi nav te bijuši, ieguvām iespējamo pilsētas tēlu:Jaunjelgava ir pilsēta pie Jelgavas (iespējams, rūpnīcas RAF strādnieku pilsētiņa), tā ir vidēji liela (tajā mīt 5000 — 10 000 iedzīvotāju), samērā jauna pilsēta, kas tapusi 20. gs. sākumā.Taču, neskatoties uz diezgan neprecīziem iespaidiem par mūsu pilsētu, uz jautājumu “Vai vēlaties apmeklēt Jaunjelgavu?” 80% atbild pozitīvi, savukārt 20% šī pilsēta neliekas apmeklējuma vērta. Cilvēki labprāt vēlas te nokļūt, uzzinājuši, ka Jaunjelgavā ir skaista daba un tā ir pie Daugavas.
Paliek Jelgavas ēnāTā kā vairums respondentu vēlētos apmeklēt Jaunjelgavu, var secināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir interese iepazīt Latvijas pilsētas, taču informācijas par interesantākajām Latvijas vietām ir katastrofāli maz, un tā ļoti lēni nonāk līdz potenciālajiem tūristiem. Manuprāt, šādi rezultāti norāda, ka Jaunjelgavas pilsētai ir ne tikai problēmas ar tēlu, bet pat ar elementāru pazīstamību. Vairumā gadījumu Jaunjelgava paliek Jelgavas ēnā, lai gan attālums starp šīm divām pilsētām ir diezgan liels. Vēstures gaitā Jaunjelgavai ir bijuši daudzi tautas nosaukumi: ebreju Nairige, nedaudz nievājošais Lubu Jelgava, taču oficiāli līdz 1918. gadam tā bija Fridrihštate. No pilsētas pazīstamības viedokļa nosaukuma maiņa pilsētai nav nākusi par labu.
Jāizplata suvenīriSituācijā, kad Jaunjelgavas nosaukumu respondenti visbiežāk saista ar Jelgavu, Jaunjelgavai ir jāveic ļoti plaši un pat agresīvi pazīstamības veicināšanas pasākumi. Jāveido un jāizplata suvenīri ar savu simboliku, jāaicina žurnālisti, iespējams, jārīko pilsētā semināri par kādu noteiktu tematiku, jāveido informācijas materiāli par pilsētu un jāizplata tie gan Latvijas, gan ārzemju tūrisma informācijas centros. Jaunjelgavai ir jāizstrādā tāds pilsētas reklāmas sauklis, kas skaidri ļautu saprast, kur ir pilsēta, un pilnībā noliegtu asociācijas ar Jelgavu. Taču līdz šim pilsētā ir izstrādāti daži mazi tūrisma bukleti, kas dabūjami tikai ar lielām pūlēm.
Neliela un klusaPalūkosimies, kādus iespaidus Jaunjelgava radījusi cilvēkiem, kuri to kaut reizi apmeklējuši. Uz jautājumu “Kādu iespaidu uz jums atstāja Jaunjelgava?” respondenti atbildēja atšķirīgi. Ilustrācijai daži no tiem, piemēram: “Neliela, skaista un ļoti klusa pilsētiņa ar ļoti labiem cilvēkiem”, “Stagnācijas laika pilsēta ”, arī “Neatceros…”. Grupējot šīs atbildes pēc kritērijiem “pozitīvs — negatīvs”, redzam, ka vairums respondentu nosauc pozitīvus iespaidus, negatīvo ir ievērojami mazāk, un tie saistīti ar to, ka pilsēta rada miegainas un stagnātiskas vietas iespaidu vai arī nerada nekādu iespaidu un to ir grūti atcerēties. Savukārt pozitīvie iespaidi saistīti ar to, ka pilsētā ir harmoniska un nomierinoša vide, pilsēta ir pie Daugavas, tā ir zaļa.Uz jautājumu “Uzrakstiet vismaz trīs vārdus, kuri jums ienāk prātā, atceroties Jaunjelgavu!” sniegtās atbildes vēl pastiprina iespaidus, kas dominē atbildēs uz iepriekšējo jautājumu.Lūk, dažas no sniegtajām atbildēm: “Patīkama, maza, klusa pilsētiņa”, “Nolaista, zaļa, viesmīlīga”, “Vampīru pilsēta, slikti ceļi” u. tml.Negatīvie vērtējumi atkārtoti attiecas uz pilsētas pārāk lielo pamirumu un klusumu.
Labprāt pavadītu brīvdienasSvarīgi, ka vairums respondentu labprāt pavadītu Jaunjelgavā atvaļinājumu vai brīvdienas. Atpūtnieki te paliktu no dažām dienām līdz pat mēnesim. Spriežot pēc tā, Jaunjelgava varētu kļūt populāra kā brīvdienu atpūtas pilsētiņa, kur ģimenes dotos pavadīt laiku pie dabas. Respondenti pārsvarā ir rīdzinieki, kuri vēlas vismaz uz dažām dienām nokļūt kādā mierīgā atpūtas vietā. Taču pašlaik Jaunjelgavā šāda iespēja netiek piedāvāta. Pilsētas infrastruktūra dažkārt neatbilst pat vietējo iedzīvotāju vajadzībām, tādēļ par pilsētas viesu izmitināšanu te runāt ir pāragri. Jaunjelgavai ir nepieciešams piesaistīt investīcijas un veikt nopietnus ieguldījumus pilsētas infrastruktūras uzlabošanā. Iespējams, ja pilsēta būtu pazīstama ar kādu vietējo produkciju, tas piesaistītu vēl lielāku skaitu cilvēku, kuri vēlētos šo pilsētu apmeklēt. Taču pašlaik Jaunjelgavā nav neviena viesu nama vai citas tūristu mītnes, un tūristi dodas atpūsties uz citām, iespējams, tālākām vietām.
Atbaida noplukušās mājasVar secināt, ka Jaunjelgava tiek vērtēta kā pievilcīga vieta atpūtai, taču pašlaik pilsēta ir pārāk neizteiksmīga un ne ar ko neizceļas citu Latvijas mazpilsētu vidū. Trauksmi izraisa atbildes sakarā ar pilsētas slikto vizuālo situāciju un nesakārtotajiem ceļiem. Šāda situācija ir viens no atbaidošajiem faktoriem, jo pilsēta patiešām izskatās nolaista. Atbaidošas ir tukšās koka ēkas pilsētas centrālajās ielās ar izdauzītiem logiem un noputējušo, nolupušo krāsojumu. Ja tās netiks sakoptas, pilsēta tās var zaudēt, jo šīs ēkas gājējiem kļūs bīstamas. Arī pilsētas centrālās ielas asfalta segums ir ļoti slikts, kas kopumā rada negatīvu iespaidu par Jaunjelgavu. Jaunjelgavai ir nepieciešams izveidot pilsētas tēlu, kas būtu pievilcīgs un domāts noteiktai mērķauditorijai: ģimenēm ar bērniem, vidēja vecuma cilvēkiem, biroju darbiniekiem, kuri ilgojas pēc atpūtas dabā, jauniešiem, kas interesējas par ūdens aktivitātēm, u. tml. Protams, vispirms ir jānovērš negatīvie faktori, kas pilsētas viesiem izraisa nepatīkamu iespaidu.
Kādu redzam savu Jaunjelgavu?
Un ko jaunjelgavieši saka paši par sevi? Aptauja jaunjelgaviešu vidū tika veikta ar mērķi izzināt, kādu savu pilsētu Jaunjelgavu redz cilvēki, kuri tajā dzīvo. Respondentiem nosauca iespējamās pozitīvās un negatīvās īpašības, kas varētu būt piedēvējamas Jaunjelgavai. Paļaujoties uz spontānām izjūtām, respondentiem bija jāatbild “jā” vai “nē”, kad tika nosaukta kārtējā īpašība.Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka ir ievērojams pozitīvo vērtējumu pārsvars pār negatīvajiem vērtējumiem. Tas ļauj secināt, ka jaunjelgavieši kopumā ir pozitīvi noskaņoti par savu dzīves vidi.Jaunjelgaviešiem Jaunjelgava ir sava, mīļa, silta un skaista, harmoniska un droša. Jaunjelgavieši atsaucīgi piedalās ikgadējos pilsētas pasākumos — talkās, pilsētas svētkos, kas pierāda, ka viņi jūtas piederīgi savai pilsētai. Savukārt, pilsētnieku iniciatīvas trūkums, pēc autores domām, lielā mērā ir saistīts ar pašvaldības neieinteresēto attieksmi pret pilsētas iedzīvotājiem, viņu iniciatīvām un idejām. Negatīvās īpašības, kuras jaunjelgavieši saskata, ir garlaicība, miegainība un pamirums. Šīs pašas īpašības visbiežāk norādīja arī tie cilvēki, kuri ir bijuši Jaunjelgavā kā viesi, taču pilsētas klusums un miers tika vērtēts pozitīvi.Dažādu aktivitāšu trūkums Jaunjelgavas pilsētas dzīvē ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši te nevēlas uzkavēties. Par bezdarbību un ideju trūkumu pilsētā liecina arī vietām izdemolētās mājas un autobusu pieturas namiņš, kuru vairākas reizes gadā dome ir spiesta pārkrāsot un remontēt.
Šaubas par teiktā patiesumuApkopotie jaunjelgaviešu atbilžu rezultāti pierāda, ka jaunjelgavieši savu pilsētu vairāk redz pozitīvā gaismā, lai gan ir arī problēmas, kuras respondenti iepriekš ir norādījuši. Saistot šos vērtējumus ar apzināto reālo situāciju pilsētā, iedzīvotāju, pēc autores domām, ļoti zemo dzīves kvalitātes līmeni, šāda pozitīva attieksme pret savu dzīves vidi rosina pārdomas par respondentu patiesumu, sniedzot atbildes. Tā kā autore nevar noskaidrot, vai respondenti ir teikuši, ko patiesībā domā, var secināt, ka jaunjelgaviešu apmierinātība ar savu dzīves vidi liecina par rutīnu. Rodas iespaids, ka jaunjelgavieši nevar iedomāties, ka ir iespējams dzīvot labāk, un neredz iespējas uzlabojumiem. Tas savukārt ir viens no bremzējošajiem faktoriem Jaunjelgavas attīstībā.Katram no mums ir iespējas padarīt savu pilsētu pazīstamu un pievilcīgu, ja vien mēs pārstāsim paši no sevis kautrēties.
