Glorija Kalnāre šogad absolvēja Aizkraukles novada ģimnāziju. Eksāmenu viņa devās uz Rīgu lai piedalītos pirmo reizi Latvijā rīkotajā konkursā “Miss Beauty and Fashion World International 2009”. Glorija konkursā uzvarēja, un 21. jūlijā dosies uz Armēniju, kur pārstāvēs Latviju pasaules konkursa finālā.Pirms sarunas ar Gloriju vienojamies, ka iztiksim bez formālās uzrunas “jūs”.VIZĪTKARTEVārds, uzvārds: Glorija Kalnāre.Dzimšanas vieta un laiks: Jēkabpils, 1990 gada 8. maijs.Izglītība: vidējā, beigusi Aizkraukles novada ģimnāziju. Dzīvesvieta: Aizkraukle.Nodarbošanās: 1. kursa studente Baltijas starptautiskajā akadēmijā.Ģimene: neprecējusies, māte Daiga, tēvs Zigurds un brālis Fēlikss.Horoskopa zīme: Vērsis. Vaļasprieks: Gleznošana, interjera dizaina priekšmetu veidošana un fotografēšana. Mātes modele— Kāpēc izlēmi piedalīties konkursā?— Šis konkurss Latvijā tika rīkots pirmo reizi. To uzņēmās rīkot Latvijas nacionālā konkursa direktore Kristīne Freiberga. Jau sen biju domājusi, piedalīties kādā šāda veida konkursā, tikai pietrūka drosmes. Domāju — ko tad es, tādos konkursos noteikti ir daudz skaistu meiteņu. Mana vienīgā pieredze bija būt modelei frizeru konkursos. Mana māte ir friziere, viņa bieži cenšas piedalīties dažādos meistarības konkursos, un es vienmēr esmu bijusi viņas modele.— Kur uzzināji, ka šāds konkurs notiks Latvijā?— Nekādas lielas reklāmas konkursam nebija, izlasīju internetā. Tad saņēmos, aizbraucu uz Rīgu, kur notika atlase. Nākamajā dienā man piezvanīja un paziņoja, ka esmu iekļuvusi pusfinālā. Pēc tam bija jābrauc uz fotosesijām un pārrunām. Pusfināls notika Rīgā, viesnīcā “Elephant”. Viss izdevās, un es iekļuvu desmit finālistu vidū.Visas ļoti skaistas— Kā notiek atlase un gatavošanās šādam konkursam?— Sākumā konkurentes nemaz neredzēju, visas dalībnieces ieradās atsevišķi. Prasības, lai piedalītos šajā konkursā, bija: vecums — no 19 līdz 26 gadiem, un augums — lielāks par 1 metru un 72 centimetriem. Pirmais iznāciens bija peldkostīmā. Tad žūrijas komisijai jāpastāsta par sevi, žūrija vērtē arī to, cik brīvi meitene var runāt auditorijas priekšā. Svarīgas ir arī svešvalodu zināšanas. Tad fotosesija, un varēja doties mājās gaidīt rezultātus. Patiesībā jau gatavošanās laikā žūrija izdara savus secinājumus, un tad pusfināls un fināls ir vairāk vai mazāk formāls pasākums. — Vai žūrija bija ļoti prasīga?— Ļoti nopietna. Tajā darbojās Raivo Kislers, “Miss World Estonia” nacionālais direktors, “Miss Kemer International” internacionālais koordinators, Ivars Andresens, norvēģu kompānijas “Yacht Europe” prezidents, Angelo Marcia, Milānas modeļu aģentūras “Das Models” galvenais pārstāvis, Kristians Brugnoli, šīs modeļu aģentūras sadarbības partneris. Viņi vēro, kā tu spēj sevi pasniegt, cik brīva esi uz “mēles”, ko vēlies pateikt ne tikai verbāli, bet arī ar savu apģērbu. — Pusfinālā un finālā redzēji, ar ko tev būs jāsacenšas?— Protams. Visas izvēlētās meitenes bija ļoti skaistas. Lielākā daļa finālā iekļuvšo meiteņu jau pirms tam bija piedalījušās dažādos skaistumkonkursos. Viena meitene bija profesionāla modele, kura strādājusi modes namos Milānā. Kāda cita strādāja modeļu skolā par pasniedzēju. No astoņām finālistēm tikai trīs skaistumkonkursā piedalījās pirmo reizi, arī es. Uz Armēniju pēc otrās kārtas— Kā notika fināls?— Konkurss bija labi organizēts. Fināla pasākums notika Rīgā, kluba “Lounge 8”. Žūrijas un skatītāju priekšā bija jāiziet trīs reizes — peldkostīmā, līgavas tērpā un vakartērpā. Iznācienu starplaikos skatītājus iepriecināja deju centra “Nianse” šova grupa un saksofonists Guntis Brancis. — Kā jūties ejot pa “mēli”, kad tevi vēro daudz cilvēku?— Visgrūtāk ir peldkostīmā. Tad liekas, ka skatītāji īpaši pievērš uzmanību. Zālē sēdošie sačukstas un izsaka dažādas sarkastiskas replikas — esi it kā uz paplātes, un visi tevi “izķidā pa detaļām”. Finālā lielāka daļa skatītāju bija ārzemnieki. Visērtāk es jutos vakarkleitā. — Kādas bija izjūtas, kad uzzināji, ka esi uzvarējusi?— Finālā, kas notika Rīgā, es neuzvarēju, par uzvarētāju kļuva Marija Berdova no Rīgas, kura jau bija strādājusi par modeli. Bet pēc kāda laika viņa paziņoja, ka personīgu iemeslu dēļ nevarēs doties uz Armēniju, kur norisināsies pasaules konkursa fināls. Tad visām finālistēm tika dota iespēja piedalīties neklātienes atlasē, kur žūrija vērtēja fotosesiju bildes. Pagājušajā nedēļā man piezvanīja konkursa rīkotāja un paziņoja, ka es esmu uzvarējusi un man būs jādodas uz Armēniju pārstāvēt Latviju pasaules konkursa finālā. Pārsteigums bija liels. Patīkami, bet tas radīja papildu pienākumus, jo visi izdevumi, kas saistīti ar konkursu ir jāapmaksā pašiem.Var ne tikai “biezie” — Tas noteikti nav lēts prieks?— Izdevumi ir lieli. Tā kā neesmu no bagātnieku ģimenes, pašlaik meklējam atbalstītājus. Pagaidām ir izdevies atrast labvēli, kas segs ceļa izdevumus. Tomēr vēl ir jāiegādājas vakartērps. Lielajā finālā būs iznāciens tērpā, kurā jāprezente valsts kuru tu pārstāvi, tas varētu būt tautastērps. Ir atsūtīts saraksts, kādam apģērbam un apaviem jābūt līdzi, tajā skaitā vajadzīgs arī oficiālais tērps, jo paredzēta pieņemšana pie Armēnijas prezidenta. Arī Latvijas karogam jābūt līdzi. Citās valstīs konkursa dalībnieču izdevumus apmaksā valsts. Mani ļoti atbalsta māte. Diezgan bieži dzirdētais viedoklis, ka šādos konkursos uzvar tikai “biezo” bērni ir aplams. — Vai ir zināms, kā notiks lielais fināls?— Finālā piedalīsies meitenes no visiem kontinentiem — apmēram sešdesmit valstīm. Armēnijā būs jāpavada desmit dienu, tur notiks gatavošanās, kuras laikā žūrija mūs vēros, tā ka visu laiku būs jābūt formā. Vienkāršajā saskatīt skaisto— Kā tu atpūties? — No bērnības ļoti patīk gleznot. Dažreiz tikai atveru logu un gleznoju, ko redzu. Patīk veidot dažādus interjera nieciņus, apgleznot vāzītes, veidot fotorāmīšus. Patīk fotogrāfēt. Ieraudzīt ikdienišķajā skaisto. Piemēram, nesen, ēdot mellenes ar pienu, bļodiņa ogas bija izvietojušās sirds formā, to arī nofotogrāfiēju. Vienkāršībā rodams ģeniālais. Bērnībā vecmāmiņa teica: tā kā man ir gari pirksti, es būšot māksliniece vai modele.— Vai domā nākotni saistīt ar modes industriju?— Esmu iestājusies augstskolā, kurā apgūšu interjera dizaineres profesiju. Domāju, ka vēl piedalījušos šāda veida konkursos. Ja man izdosies uzvarēt lielajā finālā, tad gadu būs jāveic dažādi pienākumi, kas būs saistīti ar šo konkursu. Jāpiedalās reprezentatīvos pasākumos visā pasaulē, bet studijas gan nedomāju pamest. — Kas ir pozitīvais ko ieguvi, piedaloties konkursā?— Noteikti pārliecību par sevi, jaunus draugus un iespēju paceļot, jo līdz šim īpaši daudz tas nebija izdevies.
Daiga Markova,Glorijas draudzene— Glorija ir ļoti laba draudzene. Cilvēks uz kuru vienmēr var paļauties, Ļoti atsaucīga un izpalīdzīga. Viņa nekad nepametīs draugu nelaimē. Liels prieks, ka viņai izdeās piepildīt vienu no saviem sapnīšiem.
