Smaguma un noguruma sajūta kājās, īpaši vakaros, ir labi zināma daudzām sievietēm. Diemžēl ļoti bieži sievietes nezina, ka šķietami nevainīgie simptomi var būt pirmais trauksmes signāls, kas liecina par kādu no vēnu saslimšanām. Kā laikus saskatīt kāju vēnu problēmas un kā ar tām cīnīties? Stāsta “Veselības centra 4” asinsvadu ķirurgs flebologs Ints Ūdris.
Ieklausies sajūtās un vēroRaksturīgākās kāju vēnu saslimšanas pazīmes ir smaguma sajūta, sāpīgs nogurums, tirpšana, dedzināšana, venozas jeb paplašinātas vēnas, kā arī krampji kāju muskuļos, īpaši naktīs. Kāju tūska un ādas pigmentācijas maiņa jau var norādīt uz dziļo vēnu problēmām, piemēram, trofisku venozu čūlu attīstību.Visu šo simptomu kopumu dēvē par hronisku venozu mazspēju. Slimība sākas diezgan nemanāmi, tāpēc nepatīkamās sajūtas sieviete bieži ignorē, uzskatot par mazsvarīgām, un laikus nevēršas pie ārsta. Taču šie simptomi ir pirmais signāls, kas aicina rīkoties, lai apturētu slimības attīstību — redzamu, sataustāmu, paplašinātu, mezglainu asinsvadu veidošanos.Arī kāju nereti paplašinātās vēnas patiesībā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo šim simptomam var pievienoties tūska — kļūst grūti apaut kurpes, ilgstoši staigāt vai stāvēt. Slimība var progresēt dziļajās vēnās, kas nodrošina 85% asins plūsmas un kuras diemžēl nav iespējams izārstēt.Reizēm vēnu problēmas rada tikai kosmētisku defektu — uz kājām ir redzamas smalkas zemādas vēniņas jeb kapilāro retikulāro vēnu varikoze, kas piemīt līdz pat 90% cilvēku, vai arī izspiežas vēnu mezgli, bet citu fizisku sūdzību nav. Taču der ielāgot — ja ir redzams vēnu mezgls, noteikti jādodas pie ārsta.Kas veicina?Mūsdienās būtiski samazinās cilvēku fiziskās aktivitātes. Tāpēc visbiežāk kāju vēnu problēmu rašanās cēlonis ir ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs. Stāvot vai sēžot tiek “atslēgts” apakšstilbu ikru muskulis, tā saucamais “muskuļu pumpis”, kas saraujoties masē vēnas un transportē asinis atpakaļ uz sirdi. Līdz ar to asins plūsma ir traucēta, kājās veidojas venozo asiņu pārpilnība, kas izstiepj vēnu sieniņas.Otrs lielākais riska faktors sievietēm ir grūtniecība un hormonālie līdzekļi. Grūtniecības laikā notiek hormonālās izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē kāju vēnas, veicinot vēnu sieniņu muskulatūras atslābumu. Bērniņam augot, tiek nospiestas arī iegurņa vēnas un traucēta venozo asiņu attece, kas savukārt veicina paplašinātu vēnu veidošanos. Tāpēc ārsti sievietēm grūtniecības laikā iesaka valkāt speciālas kompresijas zeķes. Tieši hormonālo faktoru dēļ sievietes ar vēnu problēmām slimo visbiežāk.Vairumā gadījumu vēnu problēmas ir iedzimtas. Ja abiem vecākiem ir konstatēta vēnu varikoze, tad bērns gandrīz 90% gadījumos riskē pārmantot šo slimību. Tāpēc ieteicams jau laikus veikt profilaktisko izmeklēšanu. Vēnu varikozi var veicināt arī pārāk bieža karsēšanās pirtī, liekais svars, smēķēšana, kā arī staigāšana augstpapēžu kurpēs. Staigājot augstpapēžu apavos, tiek bloķēts ikru muskulis, kas negatīvi ietekmē asins plūsmu vēnās. Ārstēt var dažādiLai noteiktu kāju vēnu veselību, ir jāveic vēnu ultrasonogrāfija, kas precīzi izmēra asins pretplūsmu vēnās un nosaka, cik nopietni ir bojāts vēnu vārstulis. Pēc šī izmeklējuma nosaka piemērotāko ārstēšanu. * Visplašāk izmanto kompresiju — kompresijas zeķes vai elastīgās saites saspiež kāju, mazliet arī vēnas, uzlabojot vēnu vārstuļa darbību un neļaujot kājai pietūkt. Taču šī terapija ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr kompresijas zeķes vai elastīgās saites valkā.* Otrs veids ir medikamenti, kuri tonizē vēnu sieniņas, uzlabo venozo asiņu atteci, mazina sāpes, iekaisumu kājās un tūsku. Šos vēnu nostiprinošos medikamentus ārsti iesaka lietot arī profilaktiski divreiz gadā, īpaši vasarā, kad karstuma dēļ ir vairāk sūdzību par kāju veselību.* Ja vēnu vārstulis ir bojāts, piemēro invazīvo ārstēšanu, likvidējot bojātos vēnu segmentus. Mūsdienās visbiežāk izmanto lāzera vai radiofrekfences procedūras, kuru laikā bojātie asinsvadi nevis tiek izņemti, kā tas notiek klasiskā operācijā, bet gan tiek slēgti, pārtraucot nepareizo asins plūsmu. Ar lāzeru iespējams risināt vissarežģītākās vēnu problēmas un piekļūt tādām problemātiskām vietām, kur klasiskā operācijā būtu jāveic dziļi griezieni, bet ar lāzera procedūru ir tikai viens adatas dūriens. Ārsts var precīzi kontrolēt lāzera novietojumu vēnā. Lāzera procedūra ilgst vidēji 40 minūšu, un pēc tās pacients var doties mājup, kādu laiku kājām ievērojot saudzējošo režīmu. * Arī skleroterapija ir viena no invazīvajām vēnu ārstēšanas metodēm. Tās laikā vēnā ievada medikamentu, un vēna “aizlīp ciet”. Lai gan šī terapija cilvēkam ir visvienkāršākā, tā nav tik precīzi vadāma kā lāzera procedūra, un 20% gadījumu bojātajās vēnās asins plūsma tomēr atjaunojas. Palīdzi savām kājām! * Esi fiziski aktīva! Vairāk staigā, brauc ar riteni, lai veicinātu dabisku asins cirkulāciju. Peldi, nodarbojies ar ūdens aerobiku! Tas īpaši labvēlīgi ietekmē kāju vēnas.* Darbā atrodi laiku nelielai pastaigai vai atpūtini kājas, tās novietojot augstāk, piemēram, uz galda.* Valkā profilaktiskās kompresijas zeķes pārslodzes situācijās — lidojot, braucot ceļojumā vai arī tad, ja darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu. Valkā kompresijas zeķes grūtniecības laikā! * Ikdienā izvēlies kurpes ar papēdi līdz 5 cm! Kurpes ar augstāku papēdi atstāj svētku brīžiem.* Nekarsējies! Vēnām patīk aukstums, nevis karstums. Aukstumā vēnas tonizējas, saspringst, tāpēc pēc pirts vēlams ielēkt āliņģī vai pēc vannas noskalot kājas ar aukstu ūdeni.Fakts.* Latvijā nopietnas vēnu saslimšanas piemeklē katru otro, bet Eiropā — katru trešo iedzīvotāju.* Ar hronisku venozu mazspēju slimo aptuveni 80% sieviešu. Visbiežāk šī problēma sāk izpausties sievietēm vecumā no 30 līdz 35 gadiem.* Vairāk kā pusei aptaujāto konstatēti trīs riska faktori — dažādu veidu un intensitātes sāpes kājās, smaguma sajūta un nakts krampji kājās.* Divas trešdaļas cilvēku sūdzas par smaguma sajūtu kājās — tas ir viens no hroniskās venozās mazspējas simptomiem.
