Šajās dienās man zvana lasītāji un jautā, kas notiks ar “Staburagu”? Jautā tāpēc, ka visu Latvijas sabiedrību satraucis miglā tītais darījums ar laikrakstu “Diena” un “Dienas Bizness” pārdošanu. Patiesībā pārdota ir visa akciju sabiedrība “Diena” ar daudziem tās uzņēmumiem. Tas nav nekāds noslēpums, ka SIA “Staburags” līdzīpašniece jau vairāk kā desmit gadu ir akciju sabiedrība “Diena”. Esam tās meitas uzņēmums. Tāpēc ietekmīgākā Latvijas mediju uzņēmuma pārdošana gan tieši, gan netieši skar arī mūs. Tieši tāpēc, ka SIA “Staburags” valdē mainīsies līdzīpašnieka pārstāvis, netieši — jo nezinām, kāda būs jauno īpašnieku nostāja attiecībā uz redakcionālo neatkarību. Vēl joprojām nezinām arī to, kas īsti ir naudas devēji šim miljonus vērtajam pirkumam. Vai varam paļauties bijušā laikraksta “Diena” direktora Aleksandra Tralmaka, kura vadītais uzņēmums ir pircējs, medijiem paustajam apgalvojumam, ka aiz tā visa nevīd ne pašmāju, ne Krievijas oligarhu nauda?
Visus šos gadus, kopš strādājam kopā ar “Dienu”, “Staburags” nekad nav izjutis spiedienu, par ko un kā mums rakstīt. Tieši otrādi, mūsu raksti bieži vien ir bijuši pilnīgi pretēji “Dienā” paustajai nostājai. Tā ka šajā ziņā esam izlutināti un demokrātijas karogu esam pieraduši celt augstu. Tāpēc nespējam iedomāties, kā varētu strādāt, ja kāds no īpašniekiem nu sāktu norādīt, ko drīkstam un ko nedrīkstam.
Vārda brīvība jebkuram preses izdevumam ir galvenais ieguvums. Ja to atņem, tad atliek tikai dzīvot pēc principa: kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi. Bet mēs to nevēlamies. “Staburagam” vienīgais noteicējs ir bijis un būs lasītājs, viņa intereses un griba, jo, abonējot laikrakstu, lasītājs izdara pasūtījumu, zinot, ko no produkta sagaidīs. Tāpat strādāsim arī turpmāk, lai kādi būtu mūsu “pušelnieki” īpašnieku sarakstā.
Ceturtdien mēs, akciju sabiedrības uzņēmumu vadītāji, atsveicinājāmies no pirmā un vienīgā “Dienas” prezidenta Arvila Ašeradena. Viņš bija arī SIA “Staburags” valdes loceklis. Grūti iedomāties, kā viņa uzbūvēto akciju sabiedrību turpmāk vadīs cits un uz kuru pusi “stūrēs” vareno mediju kuģi. Tajā ir vieta arī reģionālajiem laikrakstiem, kuriem lasītāji uzticas visvairāk. Mēs savu vietu esam ieņēmuši stingri un stabili un paliksim tajā vienmēr, lai kādi vēji pūtīs.
