Joprojām netiek atklāti investoru vārdi darījumā, kurā uzņēmums “Nedela S.A.” no “Bonnier Business Press” iegādājās Latvijas mediju uzņēmumus AS “Diena” un SIA “Dienas Bizness”, tomēr tiek apstiprināts, ka tie neesot saistīti ar Krieviju.
“Nedela S.A.” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks un darījuma finansētāja “Luxembourg Financial Services” (LSF) dibinātājs Kalle Norbergs Rīgā bija sasaukuši preses konferenci, lai izskaidrotu darījumu.Norbergs norādīja, ka darījuma finansēšanai piesaistīti investori no Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas un citām Eiropas Savienības valstīm. Investoru no Krievijas šajā darījumā nav.
Lai arī konkrēti vārdi nosaukti netiek, Tralmaks norāda, ka šī darījuma finansētāju vidū ir cilvēki, kas dibinājuši “Skype”.
“”Dienas” vadība ir informēta, kas ir šie investori, bet zināmu apsvērumu dēļ tas nevar tikt izpausts. Nevar izpaust precīzu sadalījumu starp aizdevuma dalībniekiem, kas nozīmē, ka nevaram izpaust informāciju par to, cik katrs no viņiem ir ieguldījis. Nevaram arī izpaust to, kuri konkrēti no “Skype” dibinātājiem ir ieguldījuši. Varam izpaust to, ka lielākā daļa no naudas ir saistīta ar bijušajiem “Skype” dibinātājiem,” sacīja Tralmaks, piebilstot, ka vēl daļa ir Norberga personīgie līdzekļi.
Norbergs stāstīja, ka drīzumā tiks izveidots investīciju fonds, kas varētu ne tikai iegādāties citus mediju uzņēmumus Baltijas valstīs, bet arī sniegt palīdzību tiem mediju uzņēmumiem, kuriem šajos grūtajos apstākļos paša kapitāls ir nepietiekams. Investīciju fondu veidos investori, kas finansējuši “Dienas” un “Dienas Biznesa” pirkšanu.
“Fonda plāni ir nodarboties ar investīcijām mediju jomā. Sākums ir “Diena” un “Dienas Bizness”. Laikā, kad tika pirkta “Diena” un “Dienas Bizness”, fonds vēl nebija izveidots, tādēļ no privātajiem investoriem uz laiku tika paņemta nauda kā privāts ieguldījums. Vēlāk līdzekļi tiks pārskaitīti fondā,” sacīja Norbergs.
Drīzumā plānots izveidot fonda struktūru, kur varēs redzēt lielākos fonda investorus, piebilda Tralmaks.
Tralmaks stāstīja, ka abu mediju uzņēmumu iegādi finansējis LSF, kas aizdevis “Nedela S.A.” līdzekļus. “Mans uzdevums kā akcionāram ir nodrošināt to, lai saglabātu redakcionālo neatkarību, kā tas ir bijis arī līdz šim. Tādēļ ir struktūra ar aizdevumu, nevis tiešu ieguldījumu uzņēmumā, lai tādā veidā nodrošinātu pēc iespējas lielāku autonomiju mediju uzņēmumiem,” skaidroja uzņēmējs.
Viņš pagaidām atturējās konkretizēt plānus par abu uzņēmumu biznesa attīstību. “Mūsu mērķis ir apvienot divas lietas, kuras līdz šim ir funkcionējušas atsevišķi, neskatoties uz to, ka “Dienai” un “Dienas Biznesam” ir bijis viens īpašnieks. Apvienojot lietas, tiks izveidota zināma sinerģiskā bāze, lai samazinātu izmaksas,” sacīja Tralmaks, atsakoties komentēt, ko plānots apvienot “Dienā” un “Dienas Biznesā”.
Tralmaks skaidroja, ka uzņēmums “Nedela S.A.” 100% pieder viņam, taču tiek plānots veikt īpašnieka struktūras maiņu, piesaistot arī laikraksta menedžmentu, kur būtu arī cilvēki no redakcijas, lai tādā veidā varētu nodrošināt vārda brīvību un redakcionālo neatkarību. Iecerēto plānu nav bijis iespējams realizēt ātrāk, jo jau līdz 4.jūlijam bija jānoslēdz darījums.
“Šis bija viens no brīžiem, kad bija iespējams veikt šādu darījumu. Es nedomāju, ka pirms gada darījums varētu notikt, kā arī nedomāju, ka nākotnē, parādoties tendencēm, ka ekonomika atgūstas,” sacīja Tralmaks. “Šis man bija viens unikāls brīdis iegūt divus uzņēmumus un veikt pārstrukturēšanos tā, lai tie būtu pelnoši, lai varētu panākt, ka nākotnē mediju tirgū Latvijā ir spēcīgs spēlētājs, kas nodarbojas ar publicēšanu un visu to, ar ko nodarbojas “Diena” un “Dienas Bizness”.”
Tralmaks arī norādīja, ka ekonomiskā situācija Latvijā būtiski ietekmē arī mediju tirgu un šogad mediju tirgus kritums var pārsniegt 30% robežu. “Patlaban pieaug bezmaksas satura loma, jo cilvēki nav vairs gatavi maksāt par saturu, kuru bija iepriekš iegādājušies,” sacīja Tralmaks, norādot, ka sarūk mazumtirdzniecībā pārdotās preses skaits, kā arī abonementu skaits.
“Ir ļoti daudzi faktori, kas liecina, ka mediji šogad piedzīvos ļoti lielas izmaiņas,” sacīja Tralmaks. “Patlaban vērojama tendence, ka masu mediju auditorija samazinās un paaugstinās pieprasījums pēc nišu medijiem. Tāpat par 40% samazinājies arī reklāmas tirgus, un, iespējams, ka līdz gada beigām samazinājums varētu pārsniegt pat 50%. Tā rezultātā mediju tirgū rodas situācija, ka vājākajiem mediju tirgus spēlētājiem parādās dažādas finanšu rakstu problēmas, kas ir saistīts ar likviditāti, kapitāla pietiekamību un aizņemto resursu atdošanu.”
Drukāto mediju jomā, salīdzinot ar 1996.gada līmeni, patlaban par 45% samazinājies papīra apjoms, un tas nozīmē, ka samazinās lapaspušu skats, samazinās publicēto reklāmu skaits, un tas ir faktors, kas liecina, ka ieņēmumu skaits sarūk proporcionāli apjomam, norādīja Tralmaks, uzsverot, ka svarīgi ir saprast, kā pielāgoties šī brīža situācijai, lai spētu pārdzīvot krīzi un vēlāk varētu atgūties kā uzvarētājs.
Tralmaks atzina, ka patlaban drukātā prese piedzīvo grūtības, taču nākamais gads, iespējams, būšot vēl grūtāks. “Mūsu plāns ir fokusēties uz nišu mediju izdošanu un palielināt iespējas, kuras dod internets. Mūsu fokuss būs uz to, ko “Diena” jau ir attīstījusi. Mēs atradīsim pareizo segmentu “Dienai”. Jāsaka, ka “Diena” ir sākusi pareizo virzienu attiecībā uz to pozīciju, kāda vajadzīga patērētājam. “Diena” visu laiku mainās, un nav bijis tāds brīdis, kad “Diena” bijusi nemainīga. Mediji kopumā nav statiska parādība, jo tie nepārtraukti mainās. “Dienai” ir sava televīzija, sava interneta versija un daudzas citas lietas, kā arī bezmaksas laikraksts, un visas šīs lietas mēs plānojam saglabāt un attīstīt,” sacīja Tralmaks.
Lai novērstu interešu konfliktu, Tralmaks nolēmis arī izstāties no partijas “Jaunlatvija”, aģentūru LETA informēja partijas valdes priekšsēdētāju Didzi Šmits.
Šmits atzīst, ka pilnībā izprot un respektē Tralmaka lēmumu. “Mediju neatkarība no politiskās ietekmes ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. Tādēļ novēlam Tralmakam veiksmi, pildot šo ļoti atbildīgo pienākumu – nodrošināt apstākļus objektīvai un neatkarīgai žurnālistikai Latvijā,” sacīja partijas valdes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, “Dienas” un “Dienas Biznesa” pirkuma darījuma summa varētu būt deviņi miljoni latu, šodien rakstīja laikraksts “Diena”.
Laikraksta aplēses un pašreizējās ekonomiskās situācijas analīze ļaujot secināt, ka šī darījuma summa varētu aptvert “Dienas” un “Dienas Biznesa” parādsaistības. Kā liecina AS “Diena” bilance šī gada maiju, tās parāds “Bonnier” grupai bija 6,5 miljoni latu. “Dienas Biznesa” parāds varētu būt ap miljons latu.
Kā liecina “Dienas” rīcībā esošā informācija, 50% finansējuma šim darījumam piešķīris igauņu uzņēmējs Kalle Norbergs, bet otru pusi – bijušais igauņu mediju uzņēmuma “Ekspress Group” padomes vadītājs Gunars Kobins un kompānijas “Skype” dibinātāji.
