Jau ierasts, ka daudzi jaunieši naudu studijām pelna ārzemēs. Arī Jānis ar draudzeni Ingu jau otro gadu dodas peļņā. Pērn viņi bija Anglijā, šogad nolēma braukt uz Grieķiju. Uz Krētu Jānis kopā ar draugu Juri, kuram tur dzīvo māsīca, aizbrauca jau aprīļa sākumā.
Diemžēl darba meklējumi nevedās, līdzpaņemto naudu ātri tērēja, un aprīļa beigās Inga draugam jau sūtīja pabalstu. Maija sākumā uz Grieķiju devās arī Inga un Jura draugs Arnis. Par to, kā jauniešiem tur veicās, vēsta ieraksti Ingas dienasgrāmatā. Ar viņas atļauju dažus no tiem publicējam.
13. maijsŠodien pirmo reizi pataustīju jūras ūdeni — no lēto dārzeņu bodes nācām pa jūras krastu. Vispār jau baigā romantika: es garā kleitā, izlaistiem matiem, Jānis ar salātu maisu rokās — abi brienam pa jūru, smaidām tūristiem un pēc tam tizlā gaitā mēģinām basām kājām aizlēkt līdz mājām, jo asfalts ir saulē sakarsis un šausmīgi dedzina. Pagaidām četri latvieši dzīvojam vienā istabiņā. Es šorīt pieceļos, bet visi trīs puiši jau saimnieko virtuvē un gatavo ēdienu. Man vēl nemaz negribas meklēt darbu, bet Jānis jau galīgi jūdzas nost bez darba. Šīs dienas mēs pārsvarā pastaigājamies, ēdam grieķu salātus (paši gatavojām) un lasām grāmatas uz balkona ar skatu uz jūru — nu īsti buržuji! 14. maijsGodīgi sakot, šodien baigi gribas mājās — īsti nevaru saprast, ko es te daru, esmu te tikai Jāņa dēļ. Pilsētā Stalidā, kur mēs dzīvojam, pārsvarā atpūšas tikai veci bagāti “krabji un krabenes”, kuras sauļojas plikām krūtīm. Jānis, ejot garām, vienmēr šausminās, un pat pašu vīri pludmalē cītīgi lasa grāmatas, lai nebūtu uz viņām jāskatās.
16. maijs Beidzot Jānis dabū darbu bārā. Pilsēta Malja, kurā viņš strādā, ir angļu jauniešu nodzeršanās vieta — viens izvirtību perēklis. Jānis baidās, ka pēc šī darba viņam būs vienaldzīgas meitenes īsos svārciņos, jo ir jau tos atskatījies līdz nelabumam. Es tajā pilsētā noteikti negribu strādāt — man tomēr patīk gudri cilvēki.Uz otru pusi no Stalidas ir vēl viena pilsēta — Hersonisa, un tā ir sakarīga. Vakar ar Arni gājām tur meklēt darbiņu, bet visur vēl tāds pustukšs — darbinieku vairāk kā klientu.Pameklēšu darbu internetā galvaspilsētā Hēraklejā , varbūt var dabūt tādu variantu, kā mums bija Anglijā — dzīvot un strādāt kādā hotelī. Tā vismaz ir īsta dzīva pilsēta, nevis mākslīgi radīts veidojums tūristiem.
17. maijsAr naudu bēdīgi. Jānim vēl joprojām nav visu vajadzīgo dokumentu, jo te ar tiem ir grūti — tieši tā iemesla dēļ, lai šādu viesstrādnieku nesavairojas par daudz. Darba atļaujas izsniedz tikai desmit nedēļā, un viss. Bet nu Jānis to dabūja un arī veselības grāmatiņu, kuras izgatavošana maksāja 85 eiro, bet vēl vajadzīgi divi dokumenti. Gribas mājās, bet ne jau bez Jāņa. Gribas, lai viņš sapelna naudu, tāpēc tagad uz Latviju viņu nemaz nevelku un pat neiebilstu, ka viņš te paliks mēnesi ilgāk nekā es. 18. maijs Šodien mums bija veļas diena — zeķes un krekliņus mazgājām rokām, bet palagu ielikām katlā un vārījām — kā senos laikos. Pēc tam nīkām pludmalē, fantazējām, ko varētu apēst, ja būtu nauda, un atklājām ļoti jauku smilšu terapiju — ja uz kailas muguras saber karstas smiltis un pēc tam tās berzē pa miesu, sajūta tāda jocīga, bet ļoti patīkama un nomierinoša. Pēc tam plunčājāmies jūrā — kā to dara bērni, kuri nemāk peldēt.Vakarā ēdām garšīgu nabagu zupu, es gāju uz veikalu un, mīļi smaidīdama, dabūju maizi uz parāda. Sen nebiju bijusi bez naudas.
20. maijsVisu laiku pie sevis prātoju — nu ko tie krētieši dara pēc tam, kad pusgadu ir ”norukājuši” bez brīvdienām, visi tūristi ir prom un pusgadu var dzīvot bez darba, jo valsts tev maksā pabalstu? Laiciņš tad esot diezgan draņķīgs, tāpēc izbaudīt pašiem pludmales priekus neiznāk, gandrīz visas kafejnīcas un bāri ir slēgti, jo tie pelna tikai tūrisma sezonā, nekādu teātru, kinoteātru vai sporta laukuma jau te arī nav. Tikai kalni vienā pusē un jūra otrā pusē. Ir dzirdēts, ka viņi kalnos audzē marihuānu. Varbūt vasarā to mantu izkaltē un ziemā tā īsina savus vakarus? Vēl viņi mēdzot iet ciemos un dzert mazu tasīti kafijas vismaz kādas stundas sešas. Ak, jā, vēl jau, protams, arī nacionālais brūvējums ”raki” varētu lieti noderēt šajos sliktu laikapstākļu un tukšuma laikos. Bet pusgadu! Aktīvākie droši vien var sākt ”štukot” biznesa plānu “Kā vēl varētu nokāst no tūristiem naudu”, var ļauties arī mīlas priekiem un “taisīt” bērnus, jo aktīvajā darba sezonā šai nodarbei neiznāk tā kārtīgi pievērsties — visi “rukā” līdz nemaņai un visu uzmanību velta tikai un vienīgi tūristu labklājībai un pievilināšanai. Ja godīgi, tas ir diezgan kaitinoši. Žēl, ka cilvēkiem neuznāk tāds lāču miegs, lai pusgadu var gulēt migā un gaidīt piemērotu laiku dzīvošanai. 22. maijsMan beidzot laba ziņa — netīšām dabūju darbu bārā pavisam tuvu dzīvesvietai, maksās ap 30 eiro dienā, bet sākumā vēl jānokārto veselības grāmatiņa par 70 eiro, kuru man šobrīd nav. Ja viss būs labi, boss naudiņu iedos. Rīt 9 iešu paskatīties, vai man patīk.
23. maijsMan iet baigi forši, esmu nostrādājusi pirmās sešas stundas. Boss feins, varu justies brīvi. Vēl vakarā jāiet trīs stundas pastrādāt. Darbs man patiešām uzlaboja omu, citādi es te pēdējā laikā jutos īgna. 24. maijsKaut kā neticas, ka grieķi lasa grāmatas, jo no četrām pilsētām, kurās esmu bijusi, tikai galvaspilsētā bija grāmatnīca. Šajās tūristu pilsētiņās, protams, arī ar lopkopību neviens neaizraujas, reliģijai arī īpaši nepievēršas (kaut gan bāru, kurā Jānis strādā, atnāca iesvētīt pat kaut kāds priesteris). Nesen biju iegājusi kādā baznīciņā — tur bija tikai sešas sēdvietas un vieta kādiem cilvēkiem desmit.
1. jūnijs Šodien pārvācamies uz jaunu dzīvoklīti, tikai tā patālu no citiem latviešiem, bet vismaz nebūs tā ”koju” būšana. Mēnesī jāmaksā 270 eiro un 10 eiro par elektrību. Tā ir vidējā cena. Labākie dzīvokļi ir tie, kuros ir kondicionieri.
2. jūnijsMan drīz jāiet atpakaļ uz darbu, arī Jānim darbs tūliņ sāksies. Abi esam kā tādi zombiji, ir grūti, bet gan jau kaut kā izvilksim.
3. jūnijsMan viss o. k. Jānis dienā visu laiku guļ. Tikai tūristu kā nav, tā nav, atkal jābaidās, vai algu maksās. 4. jūnijsTagad ar Jāni strādājam tikai naktīs, tā ka visas dienas brīvas. Viņam darbā apsargs piedāvāja ziemas sezonā ganīt viņa aitas par 1500 eiro un nopirkt viņam zirgu.
9. jūnijsŠodien ārā plus 33 grādi. Segu vietā mums ir palagi. Vēlāk būšot vēl karstāks, tad gulētejot sedzas ar mitriem palagiem. Vietējie uzņēmēji ir nelielā panikā, jo tūristu pieplūduma kā nav, tā nav. Esmu saņēmusi algu — 300 eiro. Katru dienu nopelnu arī dzeramnaudu.
10. jūnijsVairs galīgi nevaru izturēt — bārā tik nenormāli pārgudrs priekšnieks, kas nezina tikai dienu, kad pats nomiršot, un pie tam vēl man aci uzmetis. Brrr, traki grūti izturēt un tēlot mazu naivu meitenīti, kura visam tic. Bet tā ir vieglāk, citādi to grieķi neapklusināsi. Vēl tikai mēnesi jāpaciešas un tad — ardievu, Krēta! Esmu noilgojusies pēc mājām, kaķiem, Miera ielas dzīvoklīša, Rīgas…
Uzziņa.* Krēta ir lielākā sala Grieķijas dienvidos un Eiropas vēstures vislielākā mīkla. Tikai 19. gs. beigās sakarā ar arheologu sensacionālajiem atradumiem sala sāka atklāt savus noslēpumus. Salas galvaspilsēta ir tās lielākā pilsēta — osta Hērakleja. * Pēc ticējuma Krētas salā ir Zeva — dievu valdnieka — dzimtene. Šī sala tiek uzskatīta par Eiropas civilizācijas šūpuli. Leģenda vēsta, ka tieši uz Krētu Zevs atvedis feniķiešu krastā nolaupīto Eiropu.* Šajā salā ir attīstījusies viena no cilvēces augstākajām civilizācijām — Minojas kultūra.* Salas austrumu daļa ir vairāk apdzīvota, tur ir galvenās tūrisma zonas — Hersonisa, Malija un Agios Nikolasa. Fakts.Krētas salas krasta līnija — 1040 km.Iedzīvotāju skaits — 520 000.Augstākais punkts — Psiloritis (2465 m).Valūta — eiro.
