Jau vairāk nekā 15 gadu Iršu pagasta zemnieku saimniecībā “Zemītes” cep smalkmaizītes, kuras iecienītas ne tikai Iršos, bet arī citos Aizkraukles rajona pagastos. Uzņēmuma īpašniece Iveta Hveckoviča teic, ka ražotnei jāmainās līdzi laikam un jādara viss iespējamais, lai to saglabātu. Kaut arī sarežģīta ekonomiskā situācija, uzņēmēja plāno celt piebūvi, lai palielinātu gan konditorejas ceha, gan veikala platību.
Pārdod nepieciešamāko
— Vai cilvēki iepērkas mazāk?
— Paldies Dievam, ka nedzīvojam lielpilsētā, tad mūsu vairs nebūtu konkurences dēļ. Ja blakus manam uzņēmumam atvērtu kādu tirgotavu ar “Supernetto” cenām, būtu gandrīz neiespējami sacensties. Cilvēks šobrīd izvēlas lētāko preci. Te, Iršos, dzīvojam kā uz salas. Protams, nevar runāt par “augstu lidojumu” un milzīgiem sasniegumiem. Pavērtējot pēdējā laika apgrozījumu, samazinājums ir 15 līdz 20 procentu. Tieši par tik, par cik cilvēkiem samazinātas algas. Ļoti bieži norēķinās ar sīknaudu — acīmredzot cilvēkiem nākas atvērt krājkasītes, kurās savlaik vieglu roku iemeta pāri palikušās monētas. Ķeras klāt noguldījumiem, pārdod mežu, jo ēst taču gribas.
Kāpēc mēs esam noturējušies? Pārdodam pārtiku, kas ir pirmās nepieciešamības prece, un citas laukos vajadzīgākās lietas. Ja laiki kļūs pavisam grūti, smalkmaizīšu vietā varētu cept arī maizi. Un var arī pienākt brīdis, ka cilvēks naudas vietā vēlēsies norēķināties ar kādu citu lietu.
— Kādas preces ir pieprasītākās?
— Šobrīd izdzīvojam ar pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību un piegādājam visu, ko cilvēki pasūta. Cenšamies nepiemērot lielu uzcenojumu, ņemam vērā reālo pirktspēju. Arī konditorejas izstrādājumiem samazinām cenas. Tā dara arī izejvielu piegādātāji.
Paplašinās ražotnes telpas
— Vai domājat arī par uzņēmuma attīstību?
— Esmu optimiste, tāpēc droši zinu, ka arī šajos laikos uzņēmumu spēšu saglabāt. Tas pastāv no 1994. gada. Varbūt vajadzēja sākt ar lielāku vērienu. Taču tolaik to dažādos veidos bremzēja valsts.
Plānoju piebūves celtniecību pašreizējai uzņēmuma ēkai, lai paplašinātu konditorejas izstrādājumu ražotni. Tāpat nepieciešamas plašākas veikala telpas, kur būtu vairāk vietas precēm, arī plašāka kafejnīca, nevis tikai divi galdiņi. Dienvidu pusē būs terase, tur varēsim svinēt uzņēmuma 20 gadu jubileju. Celtniecību gan šovasar laikam nesāksim, jo krīzei ir pati kulminācija. Iespējams, visgrūtāk būs rudenī, kad cilvēkiem būs jāsāk maksāt par apkuri, jāgādā krājumi ziemai.
Visas grūtības jāmēģina skatīt gaišāk. Agri vai vēlu tās beigsies. Šobrīd jāsakož zobi un jāmēģina izturēt, nesagraujot esošo sistēmu. Manam uzņēmumam ir vairāki nelieli veikaliņi. Ja kādu brīdi nebūs pieprasījuma pēc konditorejas izstrādājumiem, tie palīdzēs saglabāt ražotni. Kad klāsies labāk, ražotne palīdzēs straujāk attīstīties veikaliņiem. Pēdējais, pie kā varētu ķerties, ir strādājošo algas.
Kā mājās ceptas
— Vai mainījusies pircēju gaume?
— Pieprasījums pēc iecienītākajiem kārumiem nav īpaši samazinājies. Turklāt mēs samazinām arī cenas. Piemēram, “uzlabotajai” biezpienmaizei. Esam izveidojuši arī vairākus jaunus produktus. Piemēram, ķimeņmaizītes no parastas mīklas. Gluži tādas, kā savlaik mājās cepa vecmāmiņas. Virsū piciņa sviesta un šķipsniņa ķimeņu. Ir arī mazas maizītes ar sieru. Rūpīgi jāseko līdzi pieprasījumam un jāmēģina ražot tikai tik, cik var pārdot.
— Kur pārdodat savus ražojumus?
— Saprātīgā attālumā — trīs reizes nedēļā vedam uz Madonas rajona Ērgļiem, tur gan ir sava konditoreja, bet mūsu smalkmaizītes arī ir ļoti pieprasītas, trīs reizes nedēļā vedam arī uz Ogres rajona Meņģeli. Tie ir tuvie reisi. Katru dienu izstrādājumus piegādājam Aizkrauklei un trīs reizes nedēļā — Jēkabpilij. Ļoti labprāt mūs ražojumus pirka tepat kaimiņos — Bebru pagastā. Taču smalkmaizītes sāka cept arī profesionālajā vidusskolā. Tur nav tik augstu ražošanas izmaksu, nav piegādes izdevumu. Cenas ir zemākas, tāpēc bebrēnieši izvēlas šos kārumus. Viņiem neko nevar pārmest. Tā ir godīga konkurence. Jāmainās mums, meklējot lētākas izejvielas un saglabājot labo garšu. Visaugstākais novērtējums ir tad, ja cilvēki saka: “Tas bija tik garšīgs, kā mājās cepts!”
Lauki paliek tukšāki
— Vai bezdarba laikos atrast labus darbiniekus ir vieglāk?
— Nē. Lai arī bezdarbs palielinās, laukos atrast labus strādniekus ir arvien grūtāk. Lielākā daļa cilvēku aizbrauc uz pilsētu labākas dzīves meklējumos. Lauki paliek arvien tukšāki. Man šķiet zelta vērts katrs projekts, kas palīdz cilvēkus noturēt laukos. Mūsu uzņēmumā kadru mainība nav liela. Varbūt nedaudz vairāk konditorejas ražotnē, jo ne visiem šis darbs ir pa kaulam. Kāds nevar izturēt karstumu, vēl kāds nevar strādāt naktīs.
— Kādas ir būtiskākās problēmas?
— Tādas pašas kā citiem uzņēmējiem — pietrūkst naudas. Nākas aizkavēt maksājumus. Un tomēr jādara viss, lai izdzīvotu. Galvenais — domāt pozitīvi, tad arī veiksies labāk. Nevar visu laiku čīkstēt — nav naudas, nav naudas. Vārdi ar laiku materializējas. Ja man kāds prasa, kā klājas, es atbildu — samērā labi.
Fakts.
Zemnieku saimniecība “Zemītes” nodrošina 15 darbavietu.Sortimentā ir 20 veidu mīklas izstrādājumu. Gadā izcep 40 tonnu smalkmaizīšu.“Firmas produkts” ir siera, banānu un karameļu smalkmaizītes.
