— Kādēļ dažas firmas uz zobupastu iesaiņojuma īpaši norāda, ka tās nesatur mentolu? Vai tad mentols zobiem var kaut kā kaitēt?
Iveta Koknesē
Atbild zobārste Rūta Rastiņa:
— Mentols ir piparmētrās, mētrās, arī avenēs, kakao un citos augos un vielās. Visvairāk mentola (līdz 70%) satur piparmētru eļļa, no kuras savukārt iegūst mentola kristālus lietošanai dažādās nozarēs. Jau izsenis mentols izmantots medicīnā. Japānā tas zināms jau vairāk kā 2000 gadu. Tas lietots austrumu un rietumu tautu medicīnā kā antiseptisks un pretspazmu līdzeklis, aromatizētājs, saaukstēšanās, krampju, gremošanas sistēmas slimību ārstēšanai, sliktas dūšas, kakla un zobu sāpju remdējošs līdzeklis.
Mentols arvien vēl tiek ļoti plaši izmantots. Mentols kā izejviela ir zobupastu un mutes dobuma higiēnas līdzekļu sastāvā, to lieto farmācijā, kosmētikā, parfimērijā, ēdamvielās — saldumos, košļājamās gumijās, pretsāpju ziedēs, smaržvielās u. c. Mentols atzīts par nekaitīgu daudzumos, kādus lieto garšvielās vai smaržvielās. Ir noteikta mentola nekaitīgā deva, kas mutes dobuma higiēnas līdzekļos netiek pārsniegta.
Tomēr gadās, kaut arī reti, ka mentols var izraisīt lokālas ādas un gļotādas kairinājuma un alerģiskas reakcijas. Literatūrā aprakstīti gadījumi, kad pēc mentolu saturošas zobupastas un skalojamo līdzekļu lietošanas radusies hroniska urtikārija (”nātrene”) ar izmaiņām asinsainā, kā arī gadījumi ar lokālām mutes dobuma gļotādas reakcijām.
Kaut arī šādi gadījumi ir ļoti reti, iespējams, firmas, norādot, ka produkts nesatur mentolu, vēlas uzsvērt savas preces īpaši saudzīgo iedarbību uz organismu.
No interneta
