Ardievu, meitenes, jūs tagad redzat, varoņi kā rodas, ak, meitenes… Piedodiet, bet esmu sagūstīts, apgredzenots ērglis. Neesmu brīvs. Tas laiks, kad varēju saņemt pilnu pensiju un šad tad oficiāli piestrādāt, ir garām. Tagad mani ienākumi ir tādi, ka nevaru atļauties dāmai izmaksāt pat kafijas tasi. Saprotiet, es te nerunāju par laulāto draudzeni. Kurš tad viņai izmaksā?! Laulātās draudzenes lai apmierinās ar to vīra pensijas daļu, kuru vardarbīgi un regulāri konfiscē. Turklāt tagad sieva no manis pieprasa visu pensiju. Citādi nevarēšot samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Velna milti! Es jūtos piespiests pie zemes.
Kauns teikt, bet sieva man vairs neļauj pīpēt. Jāņos viņa man nopirka tikai vienu alus pudeli — puslitreni. Vislētāko. Kā šļuru. Un svētku galdā mūsmājās nebija pat Jāņu siera. Kam to var teikt? Re, dārgais Jāņu siers esot tīrā šmaukšanās. Uz galda bija vienīgi nocenota prece — sakaltuši pīrāgi un delikatese ar sarkanajiem ikriem it kā no Krievijas, kas savādi garšoja un dvakoja. Pēc tādas maltītes es pieprasīju no sievas puslatu. Košļājamajai gumijai, lai aizskalotu trūcīgo Līgosvētku mieles. Tā kā veikalā nebija gumijas ar Jāņu siera garšu, es paņēmu alu ”Kubu”. Un beidzot jutos kā cilvēks. Es uzskatu tā: ja sieva nav normāla saimniece, tad lai nepūlas ar zacenes gādāšanu. Labāk par visu naudu paņemt alu. Un beigta balle. Lai pati sev vāra mannas putru. I es ar uz paģirām pastrebšu. Es savai cienītajai tā arī pateicu: ”Pēterdienā galdu klāšu es!”. Bet kas tev deva! Viņa man neuzticoties. Es jums teikšu, mīļie lasītāji, precētie pensionāri iet pa dzīvi kā nolēmēti. Mēs esam dubultā aplaupīti — no valsts un no sievām. Valsts paņem tikai desmit procentu, bet sievas — visus simts. Bet kaut kā ir jādzīvo. Esmu nolēmis vērsties Satversmes tiesā pret abām. Galu galā! Lai nosaka to neaizskaramo pensijas daļu, kas ir tikai mana un kurā man nav jādalās! Visi no manis paģēr. Arī meita, kura bez darba palikusi. Un znots plencis. Un mazbērni saldējumam bičo… It kā es būtu miljonārs, pasaules lāpītājs un glābējs! Bet vai kāds ir pajautājis man, vai es piekrītu, vai es to vēlos, vai sapņoju būt tāds misionārs, tāds Salavecis, tāds supervaronis?
