Ministru kabinets skatīja vairākus grozījumus noteikumos par darba samaksu dažādām sabiedriskajā sektorā strādājošajām darbinieku grupām.Valdība uzdeva FM sagatavot priekšlikumu, kas diferencētu mēnešalgu samazinājumu, proti, lielākās algas skartu lielāks samazinājums, bet mazākās – mazāks.
Finanšu ministrija (FM) rosināja visiem samazināt algu lineāri par 20%, taču pēc premjera Valda Dombrovska (JL) ierosinājuma valdība uzdeva FM sagatavot alternatīvu priekšlikumu, kas diferencētu mēnešalgu samazinājumu.FM uz 30.jūnija Ministru kabineta sēdi gatavos priekšlikumus algu samazinājumam no 15% mazākajām algām, 20% – vidējām algām un 25% – lielākajām algām.
Šie noteikumi varētu attiekties uz ārstniecības personām, tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām, Centrālās vēlēšanu un Centrālās zemes komisijas darbiniekiem, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, karavīriem, kā arī Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons aģentūrai LETA norādīja, ka šāds valdības solis būtu pilnā mērā atbalstāms, taču viņš neticot, ka šāds lēmums tiks pieņemts.
“Līdz šim valdība nav pildījusi nevienu no dotajiem solījumiem,” uzsver Jirgensons, jo arī darbinieki tiek samazināti no “nepareizā gala”, atstājot amatā vadību, bet atlaižot vienkāršos darbiniekus. Piemērs tam ir situācijas Nodarbinātības valsts aģentūrā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur darba apjoms pieaug, bet darbinieku skaits tiek samazināts.
Personāla vadības konsultāciju uzņēmuma SIA “Eiro personāls” vadītāja Arta Biruma aģentūrai LETA atzina, ja valdība vēlas rīkoties pēc labākās pasaules prakses, tad pareizākais būtu sākt ar amatu novērtēšanu un esošo amatu algojuma salīdzināšanu ar darba tirgus situāciju.
Šāds novērtējums ļautu skatīties uz amatiem no citām pozīcijām – būtu amati, kas līdz šim ir bijuši pārmaksāti, apmaksāti vai nepietiekami apmaksāti. No šīm pozīcijām būtu vieglāk saprast, cik daudz katrai pozīcijai jāsamazina, un pamatot katra konkrētā amata apmaksas samazinājumu.
“Tas nozīmētu, ka pārmaksātiem amatiem būtu algas vairāk jāsamazina, atsevišķiem amatiem pat varbūt vairāk par 25%, bet līdz šim nenovērtētiem amatiem atalgojums saglabātos tajā pašā līmenī,” skaidroja Biruma.
Pēc ekspertes domām, labākais variants šobrīd ir domāt par solidāru atalgojuma samazinājumu visiem darbiniekiem, jo tā ir tirgus tendence kopumā. Šobrīd lielākai daļai darbinieku ir jāstrādā vairāk par mazāku samaksu.
Biruma neuzskata, ka kādas algas nevajadzētu aiztikt, jo darba tirgū visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Tas kropļotu darba tirgu. Valdībai ir jārūpējas par sociāli neaizsargātākām iedzīvotāju grupām citādi, piemēram, domājot par speciāliem nodokļu atvieglojumiem vai pabalstu sistēmu, teica Biruma.
Personāla atlases uzņēmuma SIA “WorkigDay Latvia” mārketinga direktors Māris Silinieks uzsvēra, ka diferencēts atalgojumu samazinājums ir sociāli taisnīgāks, tomēr arī darbinieki ar lielāku atalgojumu pēc kreditēšanas buma varētu būt neaizsargāti un sāpīgi izjust atalgojuma samazinājumu.
“Biznesa vidē atalgojuma samazinājums tiek veikts, izvērtējot darbinieka biznesa funkcijas un rentabilitāti. Pēc manām domām, arī valsts sektorā pirmkārt vajadzētu izvērtēt katras struktūrvienības rentabilitāti, optimizējot funkcijas un atvēlēto atalgojuma budžetu, to izvērtējot kontekstā ar katra nodarbinātā vērtību darba tirgū,” norāda Silinieks.
Nogriežot algas lineāri vai progresīvi, tāpat pastāv risks nenonākt pie pozitīviem uzņēmuma vai valsts iestādes rentabilitātes rādītājiem. Atalgojuma samazinājums būtu jāsāk no funkcionālā audita un tā, cik katrai valsts iestādei ir atvēlēts līdzekļu savu funkciju pildīšanai.
Pēc viņa domām, vērtējot, kuras algas vispār nesamazināt, būtu jāņem vērā reģionālās īpatnības. “Vajadzētu izvērtēt katra Latvijas reģiona iztikas minimumu un, vadoties no tā, noteikt minimālo atalgojumu, kuru skars atalgojuma samazinājums,” skaidro eksperts.
