Šodien plkst.12 Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkota manifestācija “Par manu un tavu Latviju”, kurā tiks kategoriski pieprasīts nesamazināt finansējumu tādām valsts funkcijām kā izglītība, medicīna un drošība.
Plānots, ka manifestācijā piedalīsies visu LBAS dalīborganizāciju pārstāvji. LBAS vadītājs Pēteris Krīgers gan nav konkretizējis gaidāmās akcijas dalībnieku skaitu, bet Rīgas domē iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka varētu ierasties 2200 dalībnieku.Šādi mītiņi notiks arī citās Latvijas pilsētās, kuros aicināti piedalīties gan strādājošie, gan bezdarbnieki.
Paredzēts, ka manifestācijā Rīgā bez Krīgera uzstāsies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere, sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības “LAKRS” priekšsēdētājs Juris Kalniņš, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres rajona padomes priekšsēdētāja, skolotāja un represētā Airisa Lepere, Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska, Latvijas basketbola izlases kapteinis Uvis Helmanis, Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Atis Lejiņš, kā arī pārstāvji no studentu un uzņēmēju vides.
Krīgers ir uzsvēris, ka arodorganizāciju pārstāvji centīsies darīt visu iespējamo, lai manifestācijas dalībnieki nepietuvotos valsts iestādēm un nenotiktu līdzīgi grautiņi kā 13.janvārī, arī Valsts policija ir paziņojusi, ka ir gatava pasākuma laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī nepieļaut iespējamās provokācijas. Policija šo uzdevumu izpildē iesaistīs atbilstošu skaitu policistu.
Manifestāciju tiešraidē rādīs Latvijas Televīzijas 1.kanāls.
Jau ziņots, ka arodbiedrību pārstāvjos neapmierinātību izraisījuši Saeimā pieņemtie grozījumi 2009.gada budžetā, kā rezultātā valsts izdevumi tika samazināti par 500 miljoniem latu.
Budžeta grozījumi paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus – vecuma un izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10%, vecuma pensijas strādājošiem pensionāriem tiks samazinātas par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.
Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem.
Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.
Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Šā gada budžeta grozījumi stāsies spēkā ar 1.jūliju.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) izplatījis paziņojumu sabiedrībai, solot, ka darīs visu, lai solītais par valsts aparāta tēriņu ievērojamu samazināšanu tiktu izpildīts visīsākajā termiņā, lai ikvienam būtu pieejama informācija par to, kam un cik nodokļu maksātāju naudas krīzes situācijā tērē valsts. Dombrovskis uzsver, ka Latvijai nav cita ceļa un, tikai solidarizējoties ar tautu, ir iespējams cerēt uz sabiedrības atbalstu un sapratni.
Premjers paziņojumā aicina šajā grūtajā situācijā būt vienotiem.
“Šī ir ļoti nopietna situācija, un sabiedrības konfrontācija to neatrisinās. Nostāšanās vienam pret otru nepiepildīs Valsts kases kontus un neatgriezīs mūs dažus gadus nesenajā pagātnē. Tikai tad, ja visi apzināsimies situācijas patieso nopietnību, būsim savstarpēji atklāti un atbalstoši, tikai tad varēsim būt droši, ka lietas mainīsies uz labu,” saka valdības vadītājs.
Valdības vadītājs saka, ka šis laiks Latvijai ir izšķirošs, jo valsts ir bankrota priekšā, no kura iespējams paglābties, tikai krasi samazinot valsts tēriņus un cerot uz starptautisko aizdevumu. Kā otru un nesalīdzināmi smagāku risinājumu valdības vadītājs min vēl krasāku budžeta izdevumu daļas samazinājumu, kas radītu sociālo spriedzi ar neprognozējamām sekām.
“Ir neiespējami iedomāties, ka politiķi no laba prāta samazinātu pensijas, algas, slēgtu mācību iestādes un slimnīcas. Bet, ja situācija valstī ir tik kritiski nopietna, kā tas ir šobrīd, valdībai nav citas izvēles, nav citas iespējas,” uzsver Dombrovskis.
Premjers atzīst, ka arī viņa paša dzīvē šis ir viens no vissmagākajiem brīžiem. Tāpat Dombrovskis, lai arī tā dēvētajos treknajos gados nav strādājis valdības koalīcijā, atvainojas Latvijas tautai par esošo situāciju. “Es apzinos, ka nevaru apsolīt labklājību rīt ap pusdienlaiku, bet es zinu, ka daru visu iespējamo, lai apturētu Latvijas smago kritienu,” apgalvo politiķis.
