”Iedeva man septiņas diennaktis, pēc tam piecpadsmit un tagad vēl iedos piecpadsmit, būs labi!” gaidot tiesas sēdi, policijas darbiniekiem stāsta 50 gadu vecais aizkrauklietis Sergejs, kurš policijas izolatorā izgulējis dzērumu.
Laiku pa laikam viņš uz augšu parausta džinsa bikses, kuras viduklī ir krietni vien par platu, un ejot pietur tās ar roku. Uz jautājumu, kur pazaudējis siksnu, Sergejs atbild: ”Policija atņēma!”. ”Tiem, kas atsēž diennaktis, siksna ir jāatņem,” skaidro policijas darbinieki. ”Strādāju biržā”Sergejs latviski saprot un runā, tādēļ tulks nav vajadzīgs. Uz tiesas jautājumu, vai līdzi ir kāds dokuments, skan atbilde: ”Kāpēc vajag, ja jūs mani tāpat zināt?”. Tiesa zina gan, jo Sergejs ir ”pastāvīgais klients”, tomēr visas formalitātes jāievēro. Tā kā policija personību ir noskaidrojusi, šoreiz var iztikt bez dokumenta. Uz tiesas jautājumu par darbavietu Sergejs atbild: ”Strādāju biržā!” un pēc brīža piebilst: ”Atstrādāju parādu par dzīvokli un dabūju piecām dienām ko paēst!”.Cik bieži sodīts? ”Pa gadu laikam divpadsmit reižu,” atbild. ”Vai jums tiesai ir kādi lūgumi?” jautā tiesnese. ”Jā, vienīgais lūgums — ka iedotu kādu cigarešu paciņu!” tā Sergejs. Tiesa cigaretes gan nevar iedot, varbūt var līdzēt policisti, taču Sergejs norāda, ka, lūk, šis policists nesmēķē, bet par to ”jaunāko seržantu” viņš neko nezinot…”Teicu — šņabi nē, bet viņš nopirka” Kas tad īsti šoreiz noticis? ”Dzēru šņabi, aliņu un pēc tam atkal šņabi,” stāsta vaininieks. Vai viens pats? ”Nu, kā pateikt, viens pats jau nekad nedzer, vajag, ar ko iedzert! Strādāju biržā, laikam līdz pulksten trijiem, pulksteņa man nav. Nebiju dzēris. Gāju uz mājām, birztaliņā satiku draugu. Viņš teica: ”Sergej, gribu iedzert ar tevi! Aiziesim uz ”Mego” un nopirksim šņabi!” Teicu – šņabi nē, labāk minerālūdeni un cigaretes, bet viņš nopirka šņabi. Sēdējām Aizkrauklē, Bērzu ielā 12, uz soliņa un dzērām… Vienu brīdi apčurājos, jo piecelties nevarēju…”Kāpēc tad dzēris? ”Tāda dzīve — tikai dzert un dzert! Man 240 latu parāds par apkuri, vai varu samaksāt? Bet, dzerot šņabi, viss aizmirstas, viss vienalga, nevajag arī neko ēst. Tādu, guļošu uz soliņa, mani atrada policisti…”Sergejam izelpā konstatētas 2,66 un 3,28 promiles alkohola. ”Paldies, vismaz būšu paēdis”Ko Sergejs vēlas teikt tiesai? ”Jums pateikšu paldies, ka var atsēdēt diennaktis un vēl pabaro!” saka Sergejs un priecājas, ka viņu gaida 22 ”neatsēdētas” diennaktis un tiesa tūlīt iedos vēl. Krimināli Sergejs nav sodīts, bet pēdējais administratīvais sods viņam piespriests šīgada aprīlī. Šoreiz tiesa par atkārtotu aizturēšanu sabiedriskā vietā tādā reibuma pakāpē, kas aizskar cilvēka cieņu, nolemj piespriest 10 diennakšu administratīvo arestu, mēneša laikā arī jāsamaksā 11 latu par alkohola pārbaudi izelpā. ”Ar ko es — vai ar šitām čībiņām varēšu samaksāt?!” Sergejs sašutis norāda uz saviem sporta apaviem un pārmet policistiem, ka nevajag dot pūst caurulītē. Sēdes noslēgumā Sergejs tiesai un valstij saka lielu paldies par to, ka iedeva diennaktis — būšot vismaz paēdis. Viņa teiktais ”Uz redzēšanos!” skan patiesi. Tiesas darbinieki gan vēlētos, lai Sergejs vairs nedzertu un šādos apstākļos nebūtu jātiekas.
