Vai jārūpējas par attiecībām? Protams! To varētu salīdzināt, piemēram, ar burkānu iesēšanu. Vai ļausim, lai tie vienkārši aug? Ikviens, kurš kaut nedaudz ko zina no dārzkopības, pateiks, ka tur nekas neizaugs, ja neizravēs nezāles, pietiekami nelaistīs, nenomiglos un tā tālāk. Tāpat jākopj arī attiecības.
Šovasar būs 11 gadu, kopš ar Jāni esam precējušies. Mūsu attiecībās bijuši dažādi posmi — gan laiks, kad esam piestrādājuši un centušies kopt savas attiecības, gan brīdis, kad aizņemtības un citu apstākļu dēļ palaiduši visu pašplūsmā, vēlāk atjēdzoties, ka esam palikuši svešāki un vairs nav ne romantikas, ne sajūsmas vienam par otru, kad piezogas pat jautājums: “Kāpēc vispār esam kopā?” Bērnu dēļ vai tomēr tāpēc, ka mīlam viens otru un esam katra otra pusīte?
Esam secinājuši, ka ik pa brīdim tomēr jāveltī otram laiks — divatā aiziet un kopā noskatīties kādu filmu, teātra izrādi, rociņās pastaigāties pa parku, atstāt mīļas zīmītes, pasēdēt kādā kafejnīcā un pārsteigt, kad otrs vismazāk to gaida. Piemēram, reiz parastā darba dienā vīrs atbrauca uz manu darbavietu un biroja vadītājai iedeva ziedus ar vāzi un konfekšu kārbu, lai viņa to ienes manā kabinetā un noliek uz galda, vien pasakot, ka tas no pielūdzēja. Vai arī citreiz viņš izlīmēja mašīnas paneli ar mazām sirsniņām, lai man braucot būtu fantastisks noskaņojums. Pēc šādiem pārsteigumiem, kuri bijuši dažādi un neaizmirstami, diezgan dabiski, ka arī man gribas iepriecināt Jāni. Esmu gan gatavojusi viņa mīļākos ēdienus, gan visu dienu sūtījusi mīļas īsziņas un vēl šādas tādas sievišķīgas viltībiņas īstenojusi.
Domāju, neko jaunu daudziem pāriem neatklāju. Saprotams, ja gribam nodzīvot “pa skaisto”, kaut kas jādara, taču viegli tas nav. It sevišķi šajā laikā un šajos grūtajos apstākļos. Tā ir izvēle, un svarīgi apzināties, ka paši veidojam savas attiecības un to kvalitāte atkarīga tikai no mums — diviem cilvēkiem. Šis darbiņš reizē ir gan liela māksla, gan patīkami, jo augļus taču arī garšojam paši!
