Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā lielāko atbalstu saņēmusi “Pilsoniskā savienība” (PS), iegūstot 24,33% vēlētāju balsu — liecina Centrālās vēlēšanu komitejas apkopotie rezultāti.
19,4% balsu ieguvis “Saskaņas centrs” (SC), bet apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) atbalstījuši 9,62% balsstiesīgo. Arī Aizkraukles rajona iedzīvotāji EP vēlēšanās visvairāk balsu atdevuši par “Pilsonisko savienību”, par šo partiju balsojuši vidēji 28,40% mūsu novadu vēlētāju. Latvijai EP ir astoņas deputātu vietas. No SC mūsu valsti varētu pārstāvēt Alfrēds Rubiks un Boriss Cilēvičs vai Aleksandrs Mirskis, savukārt no PS — Sandra Kalniete un Inese Vaidere. No LPP/LC lielāko atbalstu guvis Ivars Godmanis, no JL — Krišjānis Kariņš, no PCTVL — Tatjana Ždanoka, bet no TB/LNNK — Roberts Zīle. Vēlēšanu iznākums atklāj paradoksu: latviešu intereses Eiropā aizstāvēs (ja vien aizstāvēs) nelatvieši vai Krievijas atbalstītāji. Tatjanai Ždanokai tagad Briselē pie abiem sāniem būs pāris kungu no SC. Garantēta laba alga, piemaksas, kompensācijas un citas ekstras. Latviskums ir apdraudēts. Par to liecina prokrievisko partiju apvienības uzvara vēlēšanās. Tas itin drīz var novest pie ielu nosaukumiem un veikalu izkārtnēm divās valodās. Un tā būs tikai aisberga redzamā daļa.Vēlētāju apjukumu un vilšanos politiķos apliecina zemā aktivitāte vēlēšanās kopumā. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, vēlēt gājuši vien 52,95 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem krievvalodīgie bija vairāk vienoti.Kāds paziņa teica, ka viņš šīs EP vēlēšanas boikotēja — vēlēt negāja, jo par latviešu nodevējiem balsot negribēja, bet par krieviem vēlēt necēlās roka.Vēlēšanu pēdējā dienā balsošana notika 19 Eiropas valstīs, un iespēju balsot izmantoja mazāk kā puse balsstiesīgo. Daudzu valstu vēlētāji par politiķu nespēju pasargāt reiz plaukstošo ekonomiku partijas ir sodījuši, atdodot savu balsi par citām vai nebalsojot vispār. Gandrīz visā Eiropā uzvarēja labējās partijas, bet zaudēja — liberālās un sociālistiskās.
