Tehnikas progress ir iznīcinājis daudzas lietas, kuras palikušas tikai cilvēku atmiņās. Pie tām pieder arī vējdzirnavas. 22. augustā Brīvdabas muzejā Rīgā atklās nenogurstošā Latvijas apceļotāja Māra Loca fotogrāfiju izstādi, kurās redzamas vējdzirnavas, precīzāk — tas, kas no tām palicis pāri.
Apceļojot Latviju, Māris nofotografējis vairāk nekā 100 vējdzirnavu, lielākoties to drupas. Arī Aizkraukles rajonā viņš nofotografējis četrus objektus: Secē — Dēķēnu, Sniķeru un Brūveru vējdzirnavas, Aiviekstē — Ķūģu. Pēc viņa pierakstiem zināms, ka vējdzirnavas bijušas arī Stukmaņos. Ja kāds zina, kur vēl bijušas kādas dzirnavas, Mārim var zvanīt pa tālruni 29376394.
Gan vizuāli, gan tehniski pieminekļi Latvijā 19. un 20. gs. mijā bija vairāk nekā 600 vējdzirnavu, no tām vismaz 500 — holandiešu tipa. Liels retums bija zirga dzirnavas — 19. gadsimtu vidū bija zināmas tikai ap 20 šādu iekārtu. Vēl 1938. gadā Latvijā bija 590 ūdensdzirnavu un 108 vējdzirnavas. Liela daļa dzirnavu ir interesanti vizuāli pieminekļi, taču īpašu vērtību tām piešķir senās tehnoloģijas. Var tikai apbrīnot cilvēku prātu un radošo izdomu, iepazīstot dažu Latvijas vējdzirnavu uzbūvi — smagās vējdzirnavas spēja pašas pagriezties izdevīgākajā virzienā, to spārni atkarībā no vēja stipruma paši mainīja savu pretestību, dzirnavām bija bremzes, tās pašas cēla smagos maisus un, protams, mala graudus, vienlaikus malumu šķirojot pēc rupjuma.
Rietumdaļā — no laukakmeņiem un ķieģeļiem
Vēstures materiāli liecina, ka līdz 19. gadsimta vidum vējdzirnavas Latvijā celtas galvenokārt muižās un pilsētās. Intensīvāka to celtniecība izvērtās pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Tad zemnieki sāka iepirkt mājas un būvēja dzirnavas savām vajadzībām. Straujāk to celtniecība ritēja ekonomiski attīstītajā rietumdaļā. Tur vairumam dzirnavu bija mūrēts laukakmeņu un ķieģeļu korpuss. Ekonomiski vājāk attīstītajā austrumdaļā plašāka vējdzirnavu celtniecība sākās vēlāk — 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Pārsvarā tās bija koka vējdzirnavas, dažviet sīksaimniecībās bija arī apmēros nelielas staba vai holandiešu vējdzirnavas. Pamatīgs darbs
Ar Latviešu fonda atbalstu 1985. gadā iznāca latviešu trimdinieka Zviedrijā arhitekta Arno Teivena grāmata “Latvijas dzirnavas”. 298 lappusēs 367 ilustrācijas sīki aprakstītas un fotogrāfijās vai zīmējumos attēlotas ne vien Latvijas brīvības laika ievērojamākās dzirnavas (32 ūdens un 53 vēja), bet arī slavenākās dzirnavnieku dzimtas un to likteņi.Par Teivena apbrīnojami lielo darbu grāmatas sagatavošanā liecina tās beigās pievienotās ap 1000 avotu norāžu, literatūras saraksts, kas aptver vairāk kā 350 darbu, visu dokumentos pieminēto Latvijas dzirnavu — ap 1300 — saraksts.
