Tā kā jau septīto gadu esmu cieši saistīta ar vēlēšanu procesa organizāciju un norisi Aizkrauklē, pagājušo nedēļu pavadīju ar vēlēšanu „karogu”. Aktīvākais darbs sākas jau desmit dienu pirms vēlēšanām — semināru apmeklējumi un citas aktivitātes, ko vēlētāji nemaz neredz un nezina.
Tas ir nopietns darbs, kas vajadzīgs, lai vēlētājs ierodoties vēlēšanu iecirknī justos ērti un viņam jebkuru gadījumā būtu iespēja vērsties pie zinoša speciālista, kurš spētu atbildēt uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Šogad vēlētāju aktivitāte, interese par deputātu kandidātu sarakstiem mūsu vēlēšanu iecirknī bija neliela. Valstī pašlaik ekonomiski ir smags un finansējums jātaupa visur, bet cilvēkam, kurš atnāk uz iecirkni, ir jāizdara nopietna izvēle. Saprast, par ko balsot vienās un otrās vēlēšanās, nav vienkārši. Tas var ietekmēt izvēli. Nesen izskanēja viedoklis, ka šādas komisijas vispār nav vajadzīgas un lai tajās strādā brīvprātīgie. Var jau mēģināt, bet tad vēlēšanas draud pārvērsties par lielu haosu, jo komisijās strādājošajiem ir jābūt zināšanām un izpratnei par notiekošo. Ir dažādas situācijas, piemēram šogad, kāds vēlēšanu aploksnē bija ievietojis nevis deputātu kandidātu sarakstu, bet zīmīti ar tekstu: „Neesmu apmierināts ar vēlēšanu sistēmu!”.Darbs vēlēšanu naktī ilga līdz pulksten trijiem, pēc tam pārtraukums, un svētdien no rīta turpinājām skaitīt balsis. Mājās ierados svētdien pusdesmitos vakarā. Šogad vēlēšanu process bija sarežģītāks, jo vienlaikus notika gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas. Mums tas bija papildus pienākums, līdz ar to arī darba apjoms bija lielāks, nekā ierasts. Manā skatījumā šis nebija labākais risinājums. Pašvaldību vēlēšanās iedzīvotājs var balsot tikai savā deklarētajā dzīvesvietā, līdz ar to tie, kas nebija laikus mainījuši vēlēšanu iecirkni nebalsoja ne tikai par pašvaldību deputātiem, bet nepiedalījās arī Eiroparlamenta vēlēšanās. Mums, iespējams, bija vieglāk, jo iecirkņa vēlēšanu komisijas sastāvs kardināli nav mainījies vairākus gadus, līdz ar to ir vieglāk strādāt, jo mēs viens otru bieži vien saprotam jau no pusvārda, kas saspringtajā vēlēšanu laikā, īpaši vēlēšanu naktī, kad notiek intensīva balsu skaitīšana, ir ļoti svarīgi. Mums ir ļoti laba komanda, un arī Aizkraukles novada ģimnāzijas, kurā darbojās mūsu iecirknis, vadība ļoti atsaucīga un pretimnākoša. Mūsu iecirknī nobalsoja apmēram 50% vēlētāju sarakstos iekļauto cilvēku. Visvairāk, apmēram 76%, balsoja par Tautas partiju. Šāds iedzīvotāju lēmums nepārsteidz, jo liela daļa aizkraukliešu ir apmierināti ar novada vadību, un tās paveikto novada. Vislielākās priekšvēlēšanu cīņas, protams, bija par Rīgas “atslēgām”. Arī tur rezultāts nepārsteidz — visvairāk balsu galvaspilsētā ieguva “Saskaņas centrs”, jo spēja pārliecināt iedzīvotājus, ka viņi būs tie, kas izdarīs solīto un spēs padarīt dzīvi labāku.Mani kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā darbinieci skar gan teritoriālā reforma, gan visi budžeta izdevumu samazinājumi, kas ne vienmēr ir saprotami. Valsts pārvaldes aparāta optimizācija, iespējams, ir vajadzīga, bet par kādu cenu? Ja, teiksim,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta reģionālais centrs tagad atradīsies Jelgavā, vai tas uzlabos mūsu darbu? Bet teritoriālā reforma un optimizācijas plāni to paredz. To, vai tas ko dos, rādīs laiks, mēs savu darbu turpinām. Nedēļas pēdējās dienās lasām ziņu, ka budžeta grozījumi pieņemti, taču atkal kaut kur jāatrod 300 miljonu latu. Ir skaidrs, ka ne jau mūsu valdība to izdomā, bet pieprasa Starptautiskais valūtas fonds. Tikai, kur gan mēs vēl varam ietaupīt? Algas valsts pārvaldes sektorā ir samazinātas līdz minimumam, darbinieku skaits — arī. Vai griežot un griežot visu nost var rast kādu risinājumu? Atkal paaugstināsim nodokļus? Līdz ar, cilvēku pirktspēja kritīsies vēl vairāk. Neesmu ne politiķe, ne ekonomiste, bet tik daudz ir saprotu, ka ienākumi valsts kasē turpinās sarukt. Un atkal zaudētāji būsim mēs, vienkāršie Latvijas iedzīvotāji.Pagājušās nedēļas sākumā visu pasauli satricināja vēsts par to, ka jūrā nogāzusies pasažieru lidmašīna un bojā gājuši ap trīssimt cilvēku. Neskaidri ir avārijas cēloņi. Vēlāk ziņoja, ka lidmašīnas atliekas ir atrastas. Tomēr šī informācija atsaukta. Izskan visdažādākie minējumi, bet vai tie spēj mierināt lidmašīnas pasažieru tuviniekus?Iepriecina tas, ka pēc sausā un karstā laika ir uzlijis lietus, dabā uzreiz redzamas pārmaiņas, un viss kļūst zaļāks un svaigāks. Pagājušajā nedēļa noteikti bija manas vecmāmiņas 93. gadu jubilejas svinības. Priecājos, ka viņa savā visnotaļ cienījamā vecumā saglabā optimismu un dzīvesprieku. Ja mums visiem būtu šo cilvēku, kuri piedzīvojuši karu, padomju okupācijas “brīnumus”, atjaunoto Latvijas valsti, izturība un skaidrais skats uz dzīvi, domāju, daudzas negācijas Latvijai būtu gājušas secen.
