Ja man jautātu, kas ir trakāks par cūku mēri, atbildētu: draugiem. lv. Izabella pirms divām nedēļām reģistrējās šajā portālā. Nu jau ar mani vairs gandrīz nerunā. Draugu pulkā jau uzaicinājusi ap simts cilvēku. Atradusies baigā draudzene, daudzus vaigā nav pat redzējusi! No rīta līdz vakaram tik visiem sūta vēstules. Un par ko viņa raksta? Par vēlēšanām. Viņa, lūk, nevarot vienaldzīgi stāvēt malā. Izšķiroties Latvijas liktenis, un portālā vismaz varot apmainīties domām ar gudriem un inteliģentiem cilvēkiem. It kā ar mani nevarētu parunāt! Šādas izšķiršanās man jau ir līdz kaklam. Cik tādu izdevību nav bijis! Rezultātā vienmēr attopamies pie sasistas siles.
Viendien skatos — Izabella tik klikšķina uz sarkanām sirsniņām un meklē jaunu pielūdzēju. Man gan liedzās, ka, apskatot savu vienaudžu galeriju, pamanījusi tur kādu miljonāru. Skaidrs, ka melo — tad jau būtu klikšķinājusi uz pelēkās sirsniņas. Vienkārši grib izrādīties, ka iet laikam līdzi. Līdz šim kopdzīvē esam pārvarējuši dažādas vētras, bet nu es vairs neesmu drošs. Izabellu mūsdienu tehnoloģijas padarījušas pavisam vieglprātīgu.
