Apmēram 375 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu, kas vecāki par 18 gadiem, šajā nedēļas nogalē ievēlēs 736 Eiropas Parlamenta deputātus no 27 dalībvalstīm. Siltā vieta būs garantēta uz pieciem gadiem. Prognozē, ka šis būs Parlaments ar ļoti lielu varu.
Pēdējās aptaujas liecina, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās gaidāma rekordzema vēlētāju aktivitāte. “TNS Opinion” 24 Eiropas Savienības (ES) valstīs maijā veiktā aptauja liecina, ka balsot noteikti gatavojas 43 procenti vēlētāju, bet vēl seši procenti visdrīzāk aizies nobalsot. 12 procentu aptaujāto nebalsošot. Pēdējā “Eurobarometer” aptauja liecina, ka labi ja trešdaļa no balsstiesīgajiem eiropiešiem dosies vēlēt. Tas nozīmē, ka varētu tikt gāzts vēlētāju zemākās aktivitātes rekords, kas tika sasniegts iepriekšējo EP vēlēšanu laikā — 2004. gadā, toreiz nobalsoja 45 procenti ES pilsoņu.Līderi bažījasTie, kuri aizies novēlēt, visticamāk, veiks protesta balsojumu, veicinot ekstrēmo partiju varas pozīciju nostiprināšanu — tā domā ES līderi. Eiropieši varētu balsot pret globālo ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām. Cerības iekļūt EP lolo dažādas līdz šim par marginālām uzskatītas partijas, sākot ar Zviedrijas Pirātu partiju un beidzot ar dažādām galēji labējām, eiroskeptiķu un imigrācijas pretinieku kustībām.“Ekstrēmistu partijas”, kas jau plūc laurus uz ekonomikas lejupslīdes rēķina, cer gūt labumu arī no vēlētāju neapmierinātības ar naci-onālajām valdībām — norāda līdzšinējais EP prezidents Hanss Gerts Peterings. Intervijā spāņu laikrakstam “El Mundo” viņš paudis cerību, ka tādi politiķi kā Francijas nacionālās frontes līderis Žans Marī Lepēns, kas “nenosoda holokaustu”, parlamentā neiekļūs. Aptaujas liecina, ka, piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES, varētu pārspēt pašreizējo valdošo Leiboristu partiju, EP vēlēšanās ierindojoties otrajā vietā.Politikas analītiķi spriež, ka konservatīvais Eiropas Tautas partiju (EPP) bloks tomēr nodrošinās sev vislielāko vietu skaitu 736 deputātu asamblejā un vēl piecus gadus dominēs parlamentā. Konservatīvie ir tik pārliecināti par uzvaru, ka jau nominējuši Ježiju Buzeku no Polijas un Mario Mauro no Itālijas, kuri vadīs parlamenta sesijas Strasbūrā un Briselē. Gribas vairāk kvalitātesPolitikas un ekonomikas analītiķis Simons Hiks BBC spriež, ka EP ir ļoti ietekmīgs. ES institūciju gaiteņus šķērso ļoti daudz likumu, kas ietekmē eiropiešu ikdienas dzīvi. Piemēram, tieši EP jāpateic ka, sarunāties pa mobilo tālruni ES robežās tagad ir daudzkārt lētāk.S. Hiks norāda, ka EP vēlēšanām ir milzīga loma sabiedrības dzīvē. Viņš prognozē, ka tirgus kļūs liberālāks, vides ierobežojumu būs mazāk un ceļošanas ierobežojumi būs striktāki, ja uzvarēs centriski labējie spēki. Ja uzvarēs centriski kreisie spēki, var gaidīt vidi strikti sargājošus noteikumus, ierobežojumus tirdzniecībā un liberālāku imigrācijas politiku. Lielāko daļu eiropiešu šādi nosacījumi uztrauc, pat ja vietējie politiķi uz EP ar šādām frāzēm nestartē. Tas tā nenotiek tāpēc, ka vairums politiķu EP vēlēšanas grib uztvert kā nacionāla līmeņa sacensības un cenšas nevis iegūt pēc iespējas vairāk vietu EP, bet kaunināt savus pretiniekus — rezumē S. Hiks.Pirmais jaunievēlētā EP darbs būs izvirzīt jauno EP prezidentu. “Kāpēc mēs neprasām partijām, kuru kandidatūru un kāpēc tās atbalstīs jau tagad, kāpēc viņi par to runās tikai pēc tam?” retoriski jautā analītiķis. Šādas personālijas varētu aprakstīt arī mediji, tā gūstot kvalitatīvākus un argumentētākus priekšstatus par to, kāds nākotnē varētu izskatīties EP.
