Ik pa laikam mednieki spriež, ka tāpat kā vārnas un žagatas vajadzētu atļaut šaut arī kraukļus, jo viņi noplēšot mazos zaķēnus un izpostot ūdensputnu ligzdas. Arī viens otrs mājputnu perējums kļūst par barību augošajiem kraukļu bērniem.
Mācās ilgi un cītīgiNo vārnu dzimtas putniem Latvijā visu gadu medīt drīkst pelēkās vārnas un žagatas. Kraukļu medības Latvijā aizliegtas kopš 2004. gada, kad Latvija pievienojās tā sauktajai Eiropas Putnu direktīvai. Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis spriež, ka Meža dienesta kompetencē nav rosināt grozījumus šajā direktīvā, turklāt būtu nepieciešami rūpīgi pētījumi, kas pamato šādu prasību. Latvijā zinošākais kraukļu dzīves pētnieks ir Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja. Viņš vērtē, ka Latvijā pašlaik kraukļu skaits ir tāds, kādu to spēj uzturēt ekosistēma. Vienam kraukļu pārim esot nepieciešama ap 17 kvadrātkilometru liela teritorija. “Viņi kontrolē platību aptuveni piecu kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu,” saka ornitologs. Latviešu tautas ticējums vēsta, ka tam, kurš šauj kraukli, plinte vairs taisni “nevelk”.Izveidot ģimeni kraukļi sākot ne ātrāk kā četru gadu vecumā, bet līdz tam jaunie putni īpašos baros klejojot plašā teritorijā kopā ar vecākiem putniem, apgūstot dzīves pieredzi. Ziņas par Slīterē gredzenotajiem putniem viņš saņēmis no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Baltkrievijas. “Pašlaik trūkst sakaru ar Krieviju, bet pieļauju, ka daļa no Latvijā izperētiem putniem uzturas arī tur, īpaši tāpēc ka tur vēl nav tik striktu prasību par izgāztuvēm un dzīvnieku kapsētām kā Latvijā.” Lai gan nostāsti vēstī, ka kraukļi varot dzīvot pat 300 gadu, patiesībā viņu mūžs ir desmit reižu īsāks. Vecākie putni varētu sa-sniegt 40 gadu vecumu.Viņi ir visēdāji, bet, ja ir iespēja, priekšroku dod kritušiem dzīvniekiem. Robi vides izglītībāMednieki zina, ka, tikko viņi paspēj apstrādāt medījumu, tūlīt uzrodas kāds krauklis, lai atliekas nokoptu. V. Skuja apšauba versiju, ka kraukļi ievērojami samazina medījamo putnu un sīko zīdītāju skaitu. “Protams, ka krauklis kā jebkura dzīva radība barību meklē tur, kur tā vieglāk atrodama, īpaši mazuļu barošanas laikā. Ja viņš dzīvo izgāztuves tuvumā, kur mētājas biezpienmaizes un desmaizes, viņš ēdīs tās. Ja blakus perē daudz ūdensputnu, gan izēdīs arī viņu ligzdas,” teic pētnieks. Skujas kungs atgādina, ka jauno mednieku apmācībā lielāka uzmanība būtu veltāma ekoloģijas mācīšanai, lai cilvēkam rastos izpratne, kas īsti un kā mežā notiek. “Citādi darbojas tādi piecdesmito gadu domāšanas stereotipi — kas ar mums konkurē, to izskaužam,” saka V. Skuja un atgādina, ka pēdējo gadu siltās ziemas ļauj izdzīvot daudzām vārgākām stirnām un tas var radīt kādas epidēmijas uzliesmojumu. ?
