Gluži neticami — mans bērns izaudzis tik liels, ka rudenī jāiet skolā. Līdz apziņai tas nonāk pamazām, jo notiek gatavošanās, kā mēs saucam, skoliņas izlaidumam, iepazīstamies ar jauno klases audzinātāju un sākam noskaidrot, kādi mācību materiāli būs vajadzīgi un kas vēl jāatkārto. Meita neiet bērnudārzā, bet sagatavošanās grupā pie skolas, kas, manuprāt, ir liels ieguvums, jo šie bērni piedalās visos skolas pasākumos, dzird zvanu, iepazīst vidi, skolotājus, kas viņus sagaida. Tajā pašā laikā bērniem iekārtota ļoti jauka telpa, kur viņi var gan mācīties, gan spēlēties.
Par meitu esmu diezgan droša, ka viņa tiks galā, jo skola, kur viņa mācīsies, ir neliela un arī mācībās veicas labi. Būs vien jāpatrenē lasīšana, lai gan tā pat neesot oficiāla prasība, tomēr jāmāk to darīt itin raiti.
