Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien centušies uzrunāt Eiropas vēlētājus pirms nākamnedēļ gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām gaidāma nepieredzēti zema vēlētāju aktivitāte.
Viņi nākuši klajā ar kopīgu aicinājumu, kurā uzsver, ka Eiropai “ir vajadzīgs spēcīgs parlaments, lai tā tiktu galā ar ekonomisko krīzi”.Aicinājumā, kas publicēts Francijas izdevumā “Journal du Dimanche” un Vācijas “Die Welt am Sonntag”, abi līderi norāda, ka vēlas “stipru Eiropu, kas spēj aizstāvēt savus cilvēkus”, un mudina “visus eiropiešus balsot”.Tajā norādīts, ka pirmie soļi, kas ļautu “nodrošināt Eiropai reālu regulējumu finanšu sektorā un balstītos uz koordināciju un sadarbību regulatoru starpā”, būtu jāsper jau jūnijā gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) samitā.Sarkozī un Merkele vēlreiz apliecinājuši stingru atbalstu Lisabonas līgumam, ko pirms gada referendumā noraidīja Īrijas vēlētāji.”Eiropai jāuzņemas vadošā loma pasaulē, un šim nolūkam tai nepieciešamas spēcīgas institūcijas. Tieši tāpēc mums vajadzīgs Lisabonas līgums,” viņi norādījuši.Francijas un Vācijas līderi netieši atgādinājuši, ka iebilst pret Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, gan nenosaucot šo valsti vārdā. “Lai ES būtu rīcībspējīga, tai nepieciešamas robežas. Nav iespējama neierobežota paplašināšanās,” viņi raksta.Francijas laikrakstā “Parisien” svētdien publicētie aptaujas dati liecina, ka Francijā uz vēlēšanu iecirkņiem neplāno doties 55% balsstiesīgo iedzīvotāju.Tikmēr Lielbritānijā, Polijā un Rumānijā beidzamajā laikā veiktās aptaujas norāda, ka šajās valstīs balsot gatavojas mazāk nekā trešā daļa vēlētāju.Spānijā, kas saņēmusi lielus līdzekļus no ES attīstības fondiem, analītiķi prognozē, ka vēlētāju aktivitāte labākajā gadījumā sasniegs 40%. Portugāle jau paudusi bažas, ka tās vēlētāji būs pasīvāki nekā jebkad.Kā uzskata politologi, liela daļa vēlētāju neizprot, ko dara Eiropas Parlaments, un neapzinās, ka šoreiz likme var izrādīties augstāka nekā citkārt, – ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, šai vienīgajai tiešā ceļā vēlētajai ES institūcijai būs lielāka teikšana lēmumos, kas ietekmēs pusmiljarda eiropiešu dzīvi.
