Pirms diviem gadiem, 2007.gada 31.maijā, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja toreizējo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju Valdi Zatleru.
Par Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 58 deputāti. Viņa prezidenta pilnvaras oficiāli stājās spēkā 2007.gada 8.jūlijā, nododot zvērestu Saeimai.
Otrais Zatlera prezidentūras gads zīmīgs ar vairākiem iekšpolitiskiem notikumiem, piemēram, ar valsts pirmās personas izteikto ultimātu Saeimai un Ministru kabinetam, kā arī ar lēmumu par jauna premjerministra nominēšanu. Tāpat šajā laikā būtiskas izmaiņas skāra prezidenta komandu.
Pārmaiņas Rīgas pilī sākās līdz ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja nomaiņu – Eduards Stiprais atgriezās strādāt Ārlietu ministrijā, un viņa vietā pērnā gada oktobrī stājās ilggadējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.
Vēlāk tika nomainīti arī prezidenta viedokļa paudēji sabiedrībai, prezidenta padomnieki un arī Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājs. Zatlera komandai pievienojās preses sekretāre Ilze Rassa, padomniece ekonomikas jautājumos Kristīne Vītola, padomniece projektu koordinācijas jautājumos Kristīna Pelša un SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.
2009.gadu Zatlers uzsāka, sperot soli, ko politiķi nodēvēja par ultimātu, proti, 14.janvārī prezidents paziņojumā masu medijiem izvirzīja Saeimai un Ministru kabinetam sešus uzdevumus, kuru nepildīšanas gadījumā līdz 31.martam viņš solīja rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.
Līdz ilgi gaidītajam datumam Zatlers komentārus par gaidāmo rīcību nesniedza, vien minēja, ka “cāļus skaita rudenī, šo procesu vērtēsim 31.martā”. Tomēr, jau tuvojoties marta pēdējai dienai, kļuva skaidrs, ka prezidents nerosinās referendumu par Saeimas atlaišanu, jo dotie uzdevumi tika pildīti un ekonomiskās krīzes skārušo valsti bija sācis vadīt jauns premjerministrs.
Tāpat Zatleram jau otro reizi nācās izšķirties par premjera nomināciju. Lai arī, 2007.gada nogalē nominējot premjera amatam Ivaru Godmani (LPP/LC), Zatleram bija radies iespaids, ka viņš darbosies valstiski, jau 2009.gada februārī prezidentam nācās paziņot, ka Godmanis zaudējis viņa uzticību. Vēlāk pēc vairāku stundu “tete a tete” sarunas Rīgas pilī prezidents savu pozīciju mīkstināja, tomēr 20.februārī Zatlers pieņēma Godmaņa demisiju, jo Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība paziņoja par izstāšanos no valdības.
Tad Zatlers, neskatoties uz baumām par iespējamu bezpartejisku premjera amata kandidātu, šajā amatā nominēja partijas “Jaunais laiks” piedāvāto kandidātu Valdi Dombrovski, kura izveidoto valdību vēlāk apstiprināja Saeima.
Tāpat otrajā prezidentūras gadā valsts pirmā amatpersona devās vairākās ārvalstu vizītēs. Valsts pirmā persona apmeklēja ASV, Šveici, Dāniju, Igauniju, Īriju un citas valstis, kā arī devās vairākās reģionālās vizītēs. Tāpat šajā laikā Latviju oficiālā vizītē apmeklēja karaliskās ģimenes pārstāvji, proti, Spānijas karaļpāris.
