Aizvakar, noslēdzoties “Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa” (LPP/LC) priekšvēlēšanu pasākumam “Arēnā Rīga”, partijas Rīgas mēra amata kandidāts Ainārs Šlesers apņēmības pilns “pacēlās debesīs”. Uz ekrāna projicēja Šlesera priekšvēlēšanu kampaņas saukļius, piemēram, “Tiešām? Viņi mani sauc par atslēdznieku? Tas būs sakarā ar Rīgas atslēgu.” un “Ministrijā daudzi ir priecīgi, ka es esmu prom. Var mierīgi pasēdēt “delfos”. Domē tā “delfošana” drīz beigsies”. “Arēnas Rīga” iekšpusē tika dalīti LPP/LC Rīgas domes deputāta kandidāta bukleti un dzēriens ar nosaukumu “Enerģijas dzēriens Šlesers”.
Ažiotāžu politiķis ir sacēlis, bet vai Latvijas ierindas iedzīvotājam šāda izrādīšanās laikā, kad lielai daļai jādomā, vai rīt būs ko ēst, vai varēs bērnus uz skolu palaist, ir pieņemama? Ļoti šaubos. Var jau būt, ka enerģijas dzēriens ielūgtos noveda eiforijā un latvju “pirmā kosmonauta” pacelšanās debesīs likās, kā Kristus augšāmcelšanās. Bet zinot, ko mediķi saka par enerģijas dzērienu ietekmi uz cilvēka veselību, tos vispirms vajadzēja aiznest uz kādu laboratoriju un pārbaudīt sastāvu. Norvēģijā, Dānijā un Francijā šo dzērienu tirdzniecība pārtikas preču veikalos ir aizliegta. Tos atļauts pārdot aptiekās, jo enerģijas dzērieni šajās valstīs tiek uzskatīti par medikamentiem. Bet Vācijā to ražošana ir aizliegta. Norvēģija un Dānija — tās ir valstis, kurās Šlesers tik ilgu laiku dzīvojis un tagad lepojas ar to, ka uz Latviju atvedis šo valstu uzņēmējus. Kur palika šo valstu prakse nelietot cilvēka veselībai kaitīgas lietas, Šlesera kungs? Lēta uzpirkšana, kas tomēr izmaksājusi ne mazu summu. Kārtējās dzīres mēra laikā, politiķim parādot, cik tālu viņš ir no tautas. Šoreiz, lai to demonstrētu, deputāta kandidātam bija jāizmanto paceļamais celtniecības grozs. Vai tagad ir īstais laiks lidot mākoņos?Iepriekšējo vēlēšanu buldozerists “šķūrē” ar pilnu tvaiku. Pat Godmanis gandrīz vai gatavs apraudāties, klausoties sava partijas biedra skaistajos solījumos. Man gan šāds priekšnesus atgādina kādu 30. — 40. gadu vācu politiķi, ar mazu ūsiņu uz virslūpas, kurš pulcēja cilvēkus stadionos un ar putām uz lūpām savai tautai solīja “zelta dzīvi”. Pie kā šie solījumi noveda, visiem ir zināms.
