Es kopā ar Indriķi vairs neiešu ne uz vienu veikalu. Viņš māk samaitāt vislabāko kultūras pasākumu! Domāju, atbrauks man līdzi uz jauno veikalu “Selver” Aizkrauklē, abi pastaigāsim un papriecāsimies par plašajām iepirkšanās iespējām. Iedomājieties, gandrīz 30 veikalu vienkopus! Tā taču paradīze zemes virsū! Bet nekā. Šis sabozies kā ezis un visu laiku īd kā slims zirgs: “Nu ātrāk! Nu ātrāk!”. Bet es taču neatnācu uz sporta sacensībām. Vēl jo vairāk pirmajā reizē.
Kad iegājām kafejnīcā, domāju, kārtīgi paēdīsim, bet šis iespītējās — mājās iznāk lētāk. Gatavais skopulis! Nesaprotu, kāpēc veikalos vienmēr tiek domāts par maziem bērniem, kur viņiem pavadīt laiku, kamēr vecāki iepērkas, bet nepadomā par vīriem. Man nervi būtu mierīgāki, ja es zinātu, ka Indriķis mani gaida īpaši iekārtotā vīru istabā un spēlē šahu. Vismaz nebūtu jāklausās viņa “zāģēšanā”. Bet tagad pēc triju stundu pastaigas viņš ir kā nodzīts zirgs. Nu galīgi vārgi ir tie vīrieši!
