Uz priekšvēlēšanu diskusiju laikraksta redakcijā aicinājām politisko partiju un apvienību pārstāvjus. Diskusijā piedalījās: Maruta Lāce—Stalidzāne, SIA “Lāčuki” juriste, Koknese (”Sabiedrība citai politikai”), Guntis Libeks, Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors, Jaunjelgava (”Pilsoniskā savienība”), Alberts Zarāns, Seces pagasta padomes deputāts, grāmatu izdevējs, Jaunjelgava (Tautas partijas atbalstītājs), Arvīds Kviesis, Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs, Nereta (”Jaunais laiks”), Jānis Kaplers, SIA “Būvserviss AR” valdes priekšsēdētājs, Pļaviņas (LSDSP), Gunta Lisenko, Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētāja (vēlētāju apvienība “Mēs Skrīveriem”), Viktors Ivančikovs, Sabiedrības veselības aģentūras higiēnas ārsts, Aizkraukle (”Saskaņas centra” atbalstītājs), Ligita Silaraupa, Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre, Aizkraukle (Zaļo un zemnieku savienība), Gunta Žilde, Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja (LPP/LC). Sarunai redakcijā nepieteicās PCTVL, partiju ”Spēks vienotībā” un ”Visu Latvijai!” pārstāvji. Diskusiju vadīja laikraksta ”Staburags” galvenā redaktore Silvija Piļka, pierakstīja portāla staburags.lv redaktors Indulis Burka.— Kāpēc esat tieši šīs partijas sarakstā?
Arvīds Kviesis (A. K.): — Sadarbība ar ”Jauno laiku” man izveidojusies jau kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, taču partijā iestājos tikai pirms šīm vēlēšanām. Līdz tam nevienā partijā nebiju bijis. Man liekas pievilcīgas ”Jaunā laika” idejas.
Guntis Libeks (G. L.): — Partijas vispār radītas, lai piedalītos vēlēšanās, lai organizētu politisko dzīvi. Ja ir partiju vēlēšanu sistēma, balotēties vajadzētu tikai tiem cilvēkiem, kuri ir kādas partijas biedri. Savlaik biju partijas “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK biedrs. Diemžēl šī partija mainījās. Valstī valda bezatbildība un korupcija. Arī šīs partijas vadība iegrimusi koruptīvā purvā, tāpēc no šīs partijas izstājos un izvēlējos “Pilsonisko savienību”.
Jānis Kaplers (J. K.): — Izveidojās domubiedru grupa, un mēs nolēmām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kāpēc Sociāldemokrātiskā strādnieku partija? Latvijā šobrīd ir ap 40 partiju. Taču tie visi ir grupējumi vai kādas konkrētas personas partija. Sociāldemokrāti ir Eiropas mēroga partija. Pie varas īpaši nav tikusi, taču sociāldemokrātu izvirzītie mērķi mani apmierina. Šajos laikos, kad ir grūti, vislielākais atbalsts jāsniedz darba cilvēkam. Valsts ir novesta līdz bankrotam, un balsot par tiem politiskajiem spēkiem, kas to izdarīja, ir amorāli.
Ligita Silaraupa (L. S.): — Zaļo un zemnieku savienībā esmu kopš 2006. gada, kad mani uzaicināja kandidēt Saeimas vēlēšanās. Līdz tam biju bezpartējiskā, taču bija cieša saikne ar daudziem šīs partijas biedriem. Mums ir domubiedru grupa, kas vēlas, lai novada domē vairāk būtu pārstāvēti cilvēki arī no Aizkraukles pagasta, ne tikai no pilsētas. Pašvaldības darbu pārzinu pietiekami labi un varēšu savienot ar darbu Rīgā. Man ir iespēja arī sava tiešā darba laikā lūgt atļauju un piedalīties darbā šeit. Arī ikdienā pietiekami bieži esmu Aizkraukles pusē.
Viktors Ivančikovs (V. I.): — Kopš Latvija atguvusi neatkarību, neesmu nevienā partijā, taču ”Saskaņas centra” programma man ir ļoti tuva atšķirībā no PCTVL, kuru es uzskatu par pārāk radikālu. Saskaņas centrs manā skatījumā ir normāla centriska partija ar labām un humānām idejām. Tās saskan ar manu pārliecību, domāju, ir pieņemamas daudziem cilvēkiem.
G. L.: — Nekā centriska gan “Saskaņas centra” idejās nav. Visiem labi zināmas Rubika kunga idejas, jo arī viņa partija ietilpst šajā apvienībā. Viņš vēlas revolūciju un sociālisma diktatūru.
V. I.: — Es Rubiku neidentificēju ar visu partiju.
Maruta Stalidzāne (M. S.): — Es “Sabiedrības citai politikai” programmā saskatīju savai pārliecībai atbilstošas lietas, kas ir vērstas uz attīstību un krīzes mazināšanu. Tāpēc iestājos šajā partijā. Tās ideoloģija ir vērsta uz cilvēku labklājību.
Gunta Žilde (G. Ž.): — Jau ilgāku laiku esmu “Latvijas ceļa” ideju atbalstītāja. Tāpēc arī iestājos šajā partijā. Man ir pieņemamas šīs partijas nostādnes. Partija piedāvāja startēt vēlēšanās, un es to daru.
Alberts Zarāns (A. Z.): — Es esmu Tautas partijas atbalstītājs un piedalos, lai celtu tās reitingu. Mums krīze ir nevis valstī, bet gan pašos cilvēkos. Ja strādātu daudz vairāk, nekādas krīzes nebūtu. Galvenais jau nav tas, kāda partija, bet kādi cilvēki nokļūs novada domē.
— Vai, jūsuprāt, ir nozīme tam, kāds sabiedrībā ir vērtējums tai vai citai politiskajai partijai?
G. L.: — Man tas ir ļoti svarīgi. Es nekādā gadījumā negribētu būt partijā, ar kuru saistītas netīras un noziedzīgas lietas. Tāpēc arī pametu iepriekšējo partiju. Vietējās vēlēšanās gan vēlētāji vairāk izvērtē cilvēku darbus, nevis to, kādā partijā viņi ir.
J. K.: — Apvienība var savākt labāku komandu nekā partija. Sociāldemokrātiem, protams, nav bijis izcilu panākumu, taču viņi pārstāv nabadzīgāko slāni un citās Eiropas valstīs iegūst arī varu. Taču Latvijā vidējā slāņa nav — ir tikai nabagi un kungi. Pat šīsdienas uzņēmēji, ja nepaveicas, jau rīt var būt nabagi. Tāpēc pie mums nabagi balso par saviem kungiem.
G. Ž.: — Jānis pats bija Tautas partijā. Bija arī ”Saskaņas centra” cilvēks. Tagad LSDSP. Vai šāda partiju maiņa vēlētāju ietekmē pozitīvi? Vai esat atradis īsto?
J. K.: — Partiju ir bez sava gala. Lai tās izvērtētu, vajag ilgāku laiku.
A. K.: — ”Jaunais laiks” ņem vērā cilvēku viedokli un tajā ieklausās. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, ko par partiju domā cilvēki.
L. S.: — Lai arī ir grūti laiki, šobrīd Zaļo un zemnieku savienībai palielinās biedru skaits. Tas nozīmē, ka tautas atbalsts ir. Tomēr labi, ka veidojas arī jaunas partijas. Ne vienmēr cilvēki ir gatavi iestāties jau esošā veidojumā.
— Ja Skrīveros būtu partiju saraksti, kādu partiju pārstāvētu jūs?
Gunta L.: — Iespējams, es tad vēlēšanās nekandidētu. Joprojām cilvēki kandidātus vērtē pēc padarītā, nevis pēc partijas piederības. Es partijā biju tikai padomju laikos, jo tad nebija citas iespējas ieņemt atbildīgu amatu. Es uzskatu, ka varu sabiedrībai dot daudz vairāk labuma, neesot nevienā partijā. Mūsdienu politiskās partijas neieklausās ierindas biedru vēlmēs. Zinu daudzus Saeimas deputātus, kuriem, pakļaujoties partijas vadības norādēm, jābalso pret savu pārliecību.
L. S.: — Negribētu tam īsti piekrist. Strādājot komisijās, tomēr ir iespējams aizstāvēt savu viedokli.
M. L.: — Novados balsos par personālijām. Cilvēki redz, kas ir padarīts. Mēs piedalāmies, lai veidotos diskusija, lai nav tikai vienas partijas pārstāvji. Tieši diskutējot var nonākt pie optimālākā rezultāta.
— Kāpēc tieši tagad kandidējat pašvaldību vēlēšanās?
J. K.: — Es ilgāku laiku esmu strādājis pašvaldībā un esmu redzējis, kā tur viss notiek. Ja stāvi maliņā, neko ietekmēt nevari. Balsošanas mašīna tikai dara savu, neiedziļinoties lietu būtībā. Nevar ļaut manā vietā balsot kādam citam. Tāpēc arī izveidojām komandu un startējam vēlēšanās.
M. L.: — Kokneses novadā ir daudz jomu, kurās var īstenot mūsu partijas idejas. Man ir idejas, ko varētu darīt labāk, lai arī ir krīze. Ir viegli stāvēt malā un kritizēt. Taču jāiet pašiem un jāķeras pie darba.
A. Z.: — Deputāta darbs ir ļoti grūts. Jājūt, ko tu vari izdarīt un ko nē. Ja jūti, ka vari izdarīt — jādara. Savu varēšanu esmu apliecinājis jau vairākās jomās.
V. I.: — Es kandidēju arī pagājušajās vēlēšanās. Šoreiz kandidēju tāpēc, ka man vēl nav tas vecums, kad ne uz ko neesi spējīgs. Man ir pietiekama pieredze, kuru vēlos izmantot novada labā.
L. S.: — Mēs vēlamies, lai novads turpinātos arī aiz pilsētas centra. Šobrīd sakārtots ir tikai centrs, bet nomalēs to nejūt.
— Vai ir nozīme deputāta kandidāta vecumam, izglītībai, dzimumam?
J. K.: — Tam nav dominējošā loma. Es kādu laiku dzīvoju Zviedrijā un pārliecinājos, ka tur vispirms neskatās diplomu, bet gan ieteikumus un kā tu sevi parādi. Savlaik tā bija arī “Latvenergo”. Atnāca inženieris, bet sākumā strādāja par elektriķi. Tikai pēc tam ieņēma nozīmīgākus amatus. Šodien atnāk cilvēks ar trim diplomiem, bet patiesībā viņš neko nemāk.
G. L.: — Bet kā tad citādi cilvēku lai novērtē? Diploms tomēr ir noteiktas kvalitātes rādītājs, vislabākā rekomendācija.
L. S.: — Gribētu tomēr oponēt — šobrīd cilvēks var mācīties visu mūžu. Ir visdažādākie kursi. Varbūt cilvēkam ir daudz dažādu kursos iegūtu atestātu un diplomu, bet nav tieši augstskolas diploma. Bet pie mums ir tikai trīs izglītības līmeņi, kurus ņem vērā — pamata, vidējā un augstākā. Šīs pakāpes ne vienmēr atspoguļo cilvēka spējas.
G. Ž.: — Ļoti svarīgi, lai novada domē pie viena galda sēdētu gan vīrieši, gan sievietes ar dažādu izglītību, dažādu nodarbošanos. Īsti labi nebūs, ja lems tikai uzņēmēji vai tikai skolotāji. Gluži neapzināti viņi lems par labu lielākoties savas nozares pārstāvjiem. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir savas vēlmes, jauniešiem — savas. Vīrieši ir loģiskāki, sievietes — emocionālākas. Ja ir dažādība, situācija ir daudz stabilāka. Es vēlētos, lai deputātu kandidāti būtu atvērti izglītībai arī tad, kad kļūs par deputātiem. Mums ir tik daudz informācijas, ir jaunās tehnoloģijas, taču domē ir cilvēki, kas ar tām nav gatavi strādāt un arī nevēlas tās apgūt.
M. L.: — Svarīgi, lai būtu visdažādāko profesiju pārstāvji, lai attīstība nenotiktu tikai vienā virzienā. Ir situācijas, kad saraksta galvgalā ir ļoti spilgta personība. Uz viņa rēķina “izbrauc” arī pārējie, bet pēc tam domē tikai atsēd savu laiku.
G. L.: — Deputātiem jābūt visai universāliem cilvēkiem.
Gunta L.: — Protams, jābūt pārstāvētiem dažādiem iedzīvotāju slāņiem, tomēr kaut kādam zināšanu līmenim jābūt. Vēl svarīgi, ar kādu domu saraksts veidots — vai plāno iegūt novada domes priekšsēdētāja vietu vai tikai kādu deputāta krēslu. Tā ir liela atšķirība. Lai vadītu pašvaldību, jābūt lielai dzīves pieredzei un vajag ilgu laiku, līdz cilvēks, kurš to nekad nav darījis, iegūst vajadzīgās iemaņas un pieredzi.
— Kāds ir jūsu priekšstats par pašvaldības deputāta darbu?
M. L.: — Deputāta pienākums ir aktīvi iesaistīties pašvaldības darbā, lai psasniegtu mērķus, kuri izvirzīti priekšvēlēšanu laikā.
— Un reāli darbi?
M. L.: — Veidot darba grupas un risināt dažādus jautājumus. Piedalīties komisiju darbā.
V. I.: — Esmu iepazinis deputātu darbu. Strādāju Aizkraukles novada zemes komisijā. Regulāri izskatām dokumentus, pieņemam lēmumus. Es noteikti vēlētos strādāt sociālo lietu komisijā vai jomās, kas saistītas ar manu darba sfēru.
G. L.: — Es visiem topošajiem deputātiem vēlētu, lai viņi uz pašvaldību nāktu ar savām idejām, lai izdomātu, ko četros gados vēlētos panākt ja ne visa novada, tad vismaz savas tuvākās apkaimes labā. Ir skaidrs, kāpēc vēlēšanās kandidē skolas direktors vai bērnudārza vadītājs. Tas nav slikts, taču nav arī labākais variants. Pagastvecis ir tas, kurš ģenerē idejas.
Gunta L.: — Un viņš arī saņem vislielāko kritiku. Cilvēki gaida, kad nāks kāds no malas un visu izdarīs viņu vietā. Protams, ir arī deputāti, kuri ļoti aktīvi ģenerē idejas.
J. K.: — Es līdz šim esmu bijis tikai lēmumu izpildītājs. Taču es labi zinu likumus. Zinu pašvaldības darba stiprās un vājās puses. Ir jābūt iniciatīvai. Esmu vērojis vairākus Pļaviņu novada domes sastāvus. Ir tikai divi trīs cilvēki, kuri piedāvā idejas. Prasu, kāpēc tā, cilvēks atmet ar roku, paziņo, ka nezina likumus, bet sēž tik un balso. Kad paiet četri gadi, dažs tikai tad apjēdz, kas īsti deputātam jādara.
L. S.: — Ir daudz iespēju lauku attīstībai, taču tās neizmanto. Zinu, kā to izdarīt, kur iegūt naudu. Tāpēc arī startējam vēlēšanās.
— Kā vērtējat līdzšinējās pagasta vai novada vadības darbu?
A. Z.: — Mums ir laba sadarbība ar pašreizējo Seces pagasta padomes priekšsēdētāju Ilonu Bartkeviču, taču ne vienmēr viņa saskata aktuālākās jautājumus, kas būtu jārisina un arī budžeta izlietojums varēja būt daudz racionālāks. Varēja strādāt labāk.
A. K.: — Šajos četros gados Pilskalnes pagasta padome ir strādājuši ļoti ražīgi. Ir piesaistīti lieli finanšu līdzekļi. No Eiropas Savienības struktūrfondiem vien pusmiljons latu. Mazam pagastam tā ir milzīga summa.
J. K.: — Pļaviņu pašvaldībā bieži rodas domstarpības. Iespējams, tāpēc, ka ne vienmēr cilvēkus uzklausa. Neievēro finanšu disciplīnu. Būtu nepieciešama lielāka atklātība, lai varētu redzēt, kur pašvaldība tērē naudu. Patīk, kā organizē kultūras pasākumus.
Gunta L.: — Vienmēr jau var izdarīt labāk un vairāk. Ir apstiprināti daudzi projekti par ievērojamām summām. Gribētos, lai paši novada iedzīvotāji būtu aktīvāki, veidotu dažādus nodibinājumus, kurām ir lielākas iespējas piesaistīt naudu nelielos projektos, ar savām idejām nāktu uz pašvaldību. Ir izdevies panākt pašiem sava novada izveidošanu. Arī nelielā novadā iespējama attīstība. Nesen biju Austrijā. Arī tur ir nelielas vietējās pašvaldības — no 500 līdz 5000 iedzīvotājiem.
L. S.: — Aizkraukles novada dome visumā strādājusi labi. Taču mēs vēlamies panākt, lai novada aktivitātēs pēc iespējas vairāk izmantotu tieši vietējo uzņēmēju ražotās preces un pakalpojumus.
G. Ž.: — Šajos gados Pļaviņās esam izdarījuši tādas lietas, kas līdz tam nav bijušas. Ir gan sava grāmata, gan savs karogs un pastmarkas. Cilvēki ir kļuvuši atsaucīgāki. Bijušais izpilddirektors pārmet atklātības trūkumu, taču, ieejot domes interneta mājaslapā, iespējams izlasīt visus domes lēmumus. Tur atrodamas ziņas arī par visām finanšu lietām. Mēs varējām padarīt vairāk, ja vien katrai idejai nesekotu sūdzība kādai institūcijai.
G. L.: — Jaunjelgavas novadam, kurā balotējos, nav paveicies. Kaut vai tāpēc, ka tāds novads vispār izveidots. Pēdējos divos gados Jaunjelgavā atšķirībā no citiem novadu veidojošajiem pagastiem nav noticis nekas ievērības cienīgs, lai uzlabotu pilsētas dzīvi. Domes priekšsēdētājs, nokļūstot pie varas, joprojām nav sapratis, kas jādara pašvaldības vadītājam. Arī nevalstiskās organizācijas pilsētā darbojas slikti. Viss notiek administratīvi — saskaņā ar priekšnieka lēmumu. Bez priekšnieka saskaņojuma nekas nav atļauts. Man ir liela pieredze pašvaldību darbā un tāpēc zinu, kas būtu jāmaina.
M. L.: — Koknese pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies. Taču vadībā daudzviet ir vienas ģimenes cilvēki. Daudz ko varētu uzlabot arī izglītības jomā.
— Ja jūs ievēlēs, ar kuriem politiskajiem spēkiem noteikti nesadarbosieties un kāpēc?
G. L.: — Viss atkarīgs no tā, kādus cilvēkus ievēlēs.
M. L.: — Cīruļa kungs ir labs vadītājs un ar viņu ievēlēšanas gadījumā noteikti būs iespējams sadarboties. Īpašas partijas nostādnes mums nav. Galvenais ir strādāt novada attīstībai.
V. I. — Nenotiks tā, ka ievēlēs, piemēram, visus no PCTVL saraksta. Sadarbība ir jāveido ar daudziem.
G. L.: — Šādi paziņojumi pirms vēlēšanām ir ļoti bīstami.
L. S.: — Galvenais ir novada domes priekšsēdētāja spēja saliedēt komandu.
J. K.: — Ja tiksim deputātos un būs jāvēl domes priekšsēdētājs, neatbalstīsim cilvēku no šobrīd Latvijā vadošajām partijām — Tautas partijas un LPP/LC. Kā ar deputātiem, protams, sadarbosimies.
Gunta L.: — Domāju tā — esam deputāti, vēlēti novadam, un novadam arī jāstrādā un bieži vien jānoliek malā savas ambīcijas un savstarpējā nepatika.
G. L.: — Tie ir skaisti vārdi, bet, piemēram, Jaunjelgavā un Pļaviņās notiek nepārtraukta cīņa par varu.
L. S.: — Bet ir taču arī pozitīvi piemēri. Kaut vai Aizkrauklē. Komanda strādā labi, lai gan tajā ir visdažādākie cilvēki.
— Kā jūs ievēlēšanas gadījumā plānojat saliedēt dažādu pagastu un pilsētu iedzīvotājus?
G. L.: — Tas ir panākams ļoti vienkārši. Jāveido piederības sajūta novadam. Kopīgi kultūras un sporta pasākumi, kopīgas organizācijas. Tas ir tāpat kā ar Aizkraukles rajonu. Sākotnēji cilvēki to nevēlējās pieņemt, bet ātri vien viss mainījās.
A. K.: — Neretas novadā jau šāda kopīga darbošanās ir sākta. Notiek kopīgi lauksaimnieku un pensionāru vakari, sporta pasākumi. Tie apvieno cilvēkus.
G. Ž.: — Pļaviņu novadā šo darbu jau esam sākuši. Esam gājuši kopā ar klintainiešiem, vietalviešiem, Aiviekstes pagasta iedzīvotājiem. Mums Pļaviņās bija iedzīvotāju forums. Tādus varētu noorganizēt katrā vietā, lai apzinātu iedzīvotāju vēlmes.
— Kā nodrošināsiet saikni ar vēlētājiem?
M. L.: — Mēs rīkojam tikšanās ar iedzīvotājiem. To turpināsim darīt arī pēc vēlēšanām.
G. L.: — Daudzviet šī saikne darbojas ļoti labi. Ir nevalstiskās organizācijas, dažādu profesiju pārstāvju apvienības. To aktivitāte pirms vēlēšanām ir liela, bet pēc tam izčākst.
G. Ž.: — Ir jābūt uzņēmīgam cilvēkam, kas visu organizē. Citādi interese ātri apsīkst. Tāpat būs avīzes un interneta mājaslapas, un šī saikne nezudīs.
— Vai ir nozīme politiskajai reklāmai?
G. L.: — Lielai un bagātīgai reklāmai ir nozīme. Cilvēki diemžēl uz to paļaujas. Taču no valsts budžeta politiskās partijas neuztur, līdz ar to veidojas situācija, kad katram miljonāram ir pa ”kabatas partijai”. Mēs esam jauna partija un vietējām vēlēšanām paši vācam naudu. Šobrīd potenciālie eiroparlamentārieši domā par sevi, tie, kuri kandidē uz Rīgas domi, par sevi.
V. I.: — Valsts mēroga reklāmai varbūt ir būtiska nozīme, bet te, laukos, cilvēkus pazīst, un tai nav tik lielas nozīmes.
L. S.: — Reklāma nelielā apjomā ir vajadzīga arī vietējās vēlēšanās. Labāk gan tikties ar vēlētājiem, taču šīs tikšanās parasti ir slikti apmeklētas.
— Kā jūs nodrošināsiet korupcijas apkarošanu un caurspīdīgumu savā pašvaldībā?
G. L.: — Galvenais — jāievēro likums. Šajā ziņā likums paredz nopietnus sodus. Lielākoties pārkāpumi rodas, veicot iepirkumus.
G. Ž.: — Mājaslapā ir atspoguļoti visi lēmumi. Mūs ļoti cieši ”pieskata” KNAB. Nekādus pārkāpumus gan neatrod. Turklāt arī viņi mācās un brīnās, ka nav zinājuši par visām situācijām, par kurām kāds var pasūdzēties…
— Ko darīsiet, ja jūs neievēlēs?
J. K.: — Turpināšu strādāt turpat, kur līdz šim. Sekosim līdzi domes lēmumiem.
G. Ž.: — Esmu skolotāja. Ja mani neievēlēs, atsākšu strādāt skolā. Šis darbs man ļoti patīk.
Gunta L.: — Protams, esmu par to domājusi. Man ir daudz vaļasprieku, kuriem varētu pievērsties. Mani nebaida nekāds cits darbs. Kļūt par pašvaldības vadītāju nav mans pašmērķis. Dzīve piedāvāja šādu iespēju, un es to izmantoju.
A. K.: — Man būs savs privātbizness.
G. L.: — Ir izdomāti dažādi varianti, kurus gan neatklāšu. Uz savām iespējām raugos optimistiski. Apmēram desmit procentu sabiedrības ir tendēta veidot karjeru, būt pie varas. Esmu šo desmit procentu skaitā. Taču šie cilvēki arī virza sabiedrības attīstību.
