Iet zaķītis pa mežu, skatās — uz celma sēž lācis un pīpē zālīti. Zaķītis pieiet pie lāča un saka: — Iedosi man arī pamēģināt? Lācis uztin zaķītim tādu normālu cigareti. Zaķītis nopīpē. — Nu kā? — Nejūtu… Lācis uztin lielāku cigareti, zaķītis atkal nopīpē. — Nu kā? — Nejūtu… Lācis ir nesaprašanā un uztin zaķītim milzīgu cigareti. — Nu kā?! — Nejūtu… ne kājas, ne rokas…
*** Dziļa ziema, snieg. Pa mežu staigā nikns lācis. Nolauž eglīti, sper pa kokiem un pie sevis murmina: — Kāda velna pēc es septembrī kafiju sadzēros!*** Ezītis sēž mežmalā un visu laiku atkārto: ”Ezītis ir stiprs. Ezītis ir stiprs.” Te pēkšņi pienāk lācis. Viņš paņem un iesviež ezīti krūmos. Ezītis iznāk un saka: ”Ezītis ir stiprs. Ezītis ir stiprs, tikai viegls.”
