Dienvidkorejas un ASV armijnieku vidū izsludināta paaugstinātas trauksmes situācija — ziņo BBC. Ziemeļkoreja paziņojusi, ka tā lauž pamieru, ar kura noslēgšanu pirms 50 gadiem tika izbeigts Korejas karš.
Komunistiskās Ziemeļkorejas pirmdien veiktais pazemes kodolsprādziens bijis aptuveni piecas reizes jaudīgāks nekā 2006. gadā uzspridzinātā pirmā bumba. Ziemeļkoreja jau paziņojusi, ka varētu sarīkot vēl vairākus kodolizmēģinājumus, ja ASV centīsies iebiedēt Phenjanu.Kuģot vairs nav drošiZiemeļkorejas galvaspilsēta Phenjana vairs neuzskata par saistošu 1953. gada pamiera vienošanos, ar kuru tika izbeigts Korejas karš, jo Dienvidkoreja iesaistījusies ASV vadītajā starptautiskajā struktūrā, kuras uzdevums ir vērsties pret masu iznīcināšanas ieroču nelegālu izplatīšanu, — tā teikts Ziemeļkorejas armijas paziņojumā. Phenjana turpmāk negarantē kuģošanas drošību valsts rietumu piekrastē un paziņojusi, ka uzbruks Dienvidkorejai, ja tā pievienosies ASV plānam pārbaudīt kuģus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ved masu iznīcināšanas ieročus.Seulas lēmums pievienoties Izplatīšanas drošības iniciatīvai (PSI) esot līdzvērtīgs kara pieteikumam. Tas, ka Dienvidkoreja kļūs par pilntiesīgu ASV vadītās iniciatīvas locekli, tika paziņots dienu pēc kodolizmēģinājuma. Dienvidkoreja līdz šim bija tikai novērotāja PSI, baidoties ar pievienošanos sadusmot savu kaimiņu. Seula principā nolēma kļūt par pilntiesīgu locekli pēc 5. aprīļa, kad Ziemeļkoreja palaida tāla darbības rādiusa raķeti “Taepodong—2”, taču kavējās ar oficiālu paziņojumu, cerot uz dialoga atjaunošanos.PSI, kas ietver arī militāros manevrus, radīja ASV eksprezidents Džordžs Bušs 2003. gadā, tagad tajā piedalās vairāk nekā 90 valstu.Vienbalsīgs nosodījumsANO Drošības padome vienbalsīgi nosodījusi Ziemeļkorejas veikto pazemes kodolizmēģinājumu, norādot, ka tas ir 2006. gadā pieņemtās rezolūcijas pārkāpums. Padome 1718. rezolūciju pieņēma 2006. gada oktobrī īsi pēc Phenjanas pirmā sarīkotā kodolsprādziena. Tā aizliedza tālākus kodolizmēģinājumus un ieviesa ierobežotas finansiālas sankcijas un daļēju tirdzniecības embargo ar Ziemeļkoreju. Tagad padome strādā pie jaunas rezolūcijas teksta.Nopietnu satraukumu par Ziemeļkorejas rīcību izteikušas ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Francija, Krievija, Japāna un Dienvidkoreja.ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Ziemeļkorejas veiktie atombumbas un raķetes izmēģinājumi ir “iemesls lielam satraukumam visām valstīm”, drauds mieram pasaulē un prasa starptautiskās sabiedrības rīcību.Dienvidkorejas aktīvisti dedzināja Ziemeļkorejas līdera K. Čenira portretus. “Mēs vēlamies, lai ANO un starptautiskā sabiedrība pārtrauktu jebkādu palīdzību Ziemeļkorejai, kamēr tā nebūs pilnībā atteikusies no savas kodolieroču programmas,” teikts protestētāju paziņojumā.Iespējams, stiprina varuK. Čenirs gozējas patriotiskajā degsmē, ko uzkurinājis viņa kodolizmēģinājums, taču viņš ir pārāk nobažījies par savu labklājību, lai sāktu karu — tā uzskata pārbēdzēji no Ziemeļkorejas.Nabadzība, bads un politiskā apspiestība likusi desmitiem tūkstošu ziemeļkorejiešu šķērsot robežu labākas dzīves meklējumos.Analītiķi uzskata, ka Ziemeļkorejas ieroču žvadzināšanas mērķis varētu būt varas pozīciju nostiprināšana. Pērn vasarā izplatījās ziņas par K. Čenira slikto veselību, insultu un operācijām, tas lika daudziem sākt šaubīties par viņa spējām vadīt valsti.
