Savā mājā Aizkrauklē jau vairākus gadus dzīvo Aija ar vīru Douglasu un bērniem — Rebeku Annu un Renāru Deividu. Ģimene ieguldīja daudz darba, mājokli paplašinot un labiekārtojot.
Ieejot Aijas un Douglasa ģimenes mājas pagalmā, stalti izslējies, mūs sagaida mājas “saimnieks” runcis Moris, kurš, glaužoties gar puķu lapām, mūs it kā aicina tālāk. Aija ir rīdziniece, bet Douglass — austrālietis. Abi sazinās angļu valodā, bet mazajiem māca runāt divās valodās — gan latviešu, gan angļu. Kad ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizkrauklē, nebijis grūti iejusties jaunajā vidē, jo viņiem te ļoti patika un joprojām patīk. Tolaik mazo un necilo mājiņu iegādājušies pirms četriem gadiem, un, lai te dzīvotu, nācies ieguldīt daudz darba. Viņi ēku pārbūvēja, tā palielinot platību, un labiekārtoja. Pagalmā top arī pirtiņa. Ģimenei svarīgi, lai pie mājas būtu sakārtota vide, tāpēc iekopts skaists zāliens, kur gada siltajos mēnešos var sauļoties, ierīkotas arī krāšņas puķudobes un gar žogu sastādītas tūjas. Pagalmā izveidots arī neliels baseins. Tajā pat ziemā iespējams peldēties, jo pieslēgts boilers un ūdens ir silts. Pašlaik gan baseinu pārbūvē, jo tajā paredzēts ierīkot masāžas ierīces. Arī mazajiem ir vieta rotaļām, un viņu vajadzībām izveidots spēļu laukums ar slīdkalniņu. Aijas kundze stāsta — kad sākuši dzīvot jaunajā mājoklī, ābelē iekāruši putnubūrīti. Kādu laiku neviens tajā nav mitinājies, un saimnieki domājuši izlikt izkārtni “Izīrējam”, bet nu tam ir savs iemītnieks — strazds.Aizkraukliete atzīst, ka darba pie mājas netrūkst nekad. Viņa vēl pagalmā vēlētos iestādīt vairāk puķu, bet, tā kā Rebeka vēl ir maza, viņai jāvelta daudz laika. Aiju un Douglasu bieži apciemo draugi, paziņas, un te viņiem ļoti patīk, jo visapkārt ir miers, klusums, neviens netraucē.