Aizvadītā nedēļa man sākās ar negaidītu paziņojumu — vienu mēnesi būs bezalgas atvaļinājums. Strādāju par treneri, un vasarā mums, Jēkabpils sporta centra darbiniekiem gaidāms arī algu samazinājums. Izmaiņas būšot ne tikai atalgojuma, bet arī citu izdevumu jomā. Līdz šim nebija jādomā par treniņnometņu vai turnīru finansējumu, bet tagad būs, tāpēc vecākiem nosūtām paziņojumu ar aptuveniem aprēķiniem. Rīgā ir daudz vienkāršāk, jo gandrīz par visu maksā bērnu vecāki. Pie mums viņi apmaksāja pusi izdevumu, bet nu situācija mainīsies.
Otrdien valdība nolēma atbrīvot no amata Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru un bijušo Valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi. Manuprāt, ikvienam, kurš ieņem augstu amatu, darbībā var atrast finanšu pārkāpumus. Iespējams, viņš neko sliktu nemaz nav izdarījis, bet kādam traucēja un tāpēc nomelnots. Līdzīgi būtu, ja kaut kur sāktu būvēt LMT torni. Vispirms prasītu domei atļauju to darīt uz tās zemes, un domnieks N. nobalsotu par. Viss būtu kārtībā, bet, ja viņš ir LMT lietotājs, izveidotos nosacīts interešu konflikts. Formāli var rasties problēmas, bet praktiski sadarbība ar LMT ir niecīga. Ja grib, nepatikšanas var radīt jebkuram. Domāju, tā notiek visā valstī. Trešdien televīzijā ziņoja, ka Latvijas Universitāte no nākamā mācību gada pirmā kursa studentiem samazinās studiju maksu. Interesanti — nesen mācību maksu paaugstināja, bet pēkšņi ir radusies iespēja samazināt. Iespējams, trūkst studentu un šādā veidā viņus vēlas palielināt. Lai kā būtu, tas ir ļoti pozitīvi. Krīze maina domāšanu.Pagājušonedēļ valdība nolēma finanšu ministram Einaram Repšem paplašināt pilnvaras. Uzskatu, ka tādā gadījumā viņš būs daudz svarīgāks par prezidentu. Man ir nepieņemami, ka cilvēks, kuram ir teju vai miljons latu lielas parādsaistības bankām, ir finanšu ministrs. Ja viņš savas spējas pierādītu kādā biznesa projektā, būtu cita lieta.Visu laiku no valdības vīriem dzirdam, ka budžeta izdevumus nāksies samazināt atkal un atkal. Tātad esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, ja tagad visur vajag taupīt! Esmu daudz bijis ārzemēs, un man liekas dīvaini, ka Latvijā ir dārgākas automašīnas nekā, piemēram, Beļģijā vai citviet. Nesen biju Minskā, Baltkrievijā. Tur vizuāli dzīve ir tāda, kā pie mums pirms gadiem desmit. Latvijā automašīnas pārsvarā iegādātas, ņemot kredītus. Zinu cilvēku, kurš ir parādā 11 bankām. Rodas jautājums, kurš par to ir atbildīgs — aizņēmējs vai aizdevējs? Kad pirmo reizi aizņēmos bankā, man bija jākārto dažādi dokumenti, par kuriem izdevu ap 1000 latu. Tagad kredītus gandrīz vai met pakaļ. Bankas pelna, bet par sekām nedomā. Beigās vienalga maksāsim mēs — vienkāršā tauta.Drīz dzīvosim novados. Uzskatu, ka tie ir tie paši vēži tikai citās kulītēs. Lieka naudas izmešana. Nesaprotu, kā turpmāk notiks skolu olimpiādes un citas lietas, jo vairs nebūs rajonu, bet novadi, kur nekas vēl nav līdz galam izdomāts. Apjautīsim tikai tad, kad sistēma sāks darboties. Piemēram, Rīgā elektronisko talonu ieviešana izmaksāja 15 miljonu latu. Papīros viss it kā bija kārtībā, bet tiklīdz ieviesa dzīvē, atklājās dažādas nebūšanas, ko līdz tam pietiekami nepārdomāja. Kad pašvaldību reforma finišēs, tad arī izjutīsim tās sekas.Piektdien kārtējo reizi izskanēja ziņa par skolotāju, kuriem gaidāma atlaišana, aptuveno skaitu. Tā ir ļoti smaga situācija. Es, treneris, uzskatu, ka savas darba stundas nostrādāju godam. Ja valsts pēkšņi man un pārējiem izglītības jomā strādājošajiem nolemj samazināt algas un palielināt slodzi, tad iznāk, ka es to pašu darbu darīšu par daudz mazāku samaksu. Nevarēšu nopirkt normālu apģērbu un citas lietas. Vadot stundas, man taču jābūt piemērotā apģērbā, labi paēdušam un apmierinātam ar dzīvi, lai tas nekādā gadījumā neietekmētu bērnus. Lielu daļu savas naudas tērēju arī audzēkņu vajadzībām — ja nepieciešams aizvest uz treniņu vai kur citur, neskatos, vai tā ir mana naudiņa, bet mēģinu palīdzēt. Nedēļa beidzās ar jauku pasākumu — labdarības akciju “Labestības diena”. Man ir iebildumi pret ziedošanu zvanot, jo nezinu, kuram bērniņam nauda tiks. Ja tā būtu kādam konkrēti, tad es ziedotu ne tikai latu, bet arī vairāk. Slimo bērniņu ir ļoti daudz, tāpēc izdarīt izvēli, kuram palīdzība vairāk vajadzīga, ir ļoti grūti. Šī akcija ir apsveicama, īpaši tāpēc, ka vajadzīgo summu vienmēr savāc, un tas ļoti iepriecina.
